“Kā uz asfalta zaļš stādiņš atrod iespēju izlauzties, arī teātri atrod veidu kā pielāgoties,” sarunā raidījumā Kultūras Rondo šī brīža situāciju teātros vērtē Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers.

Viņš atklāj, ka šobrīd jau Valmierā paralēli notiek trīs mēģinājumi, teātris ir gandrīz sadalīts trīs daļās, katrs ansamblis iet pa savām durvīm.

“Izrādes top, process notiek, bet savādāk,” bilst Meiers.

Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš min, ka šobrīd ir grūti runāt par nākotni.

“Bet domāju un ceru teātris dzīvā formā, dzīvas saskarsme formā, piedzīvojuma formā tajā brīdī, kad 300, 400 vai 1000 skatītāju skatās vienu notikumu un pēc divām trim stundām beidzas un izgaist un ir notikums tikai tiem cilvēkiem, nepieciešamība pēc šādas pieredzes saglabāsies. Cilvēki gribēs redzēt tādu teātri. Teātris ir ekskluzīva mākslas un tāda tā arī saglabāsies. Cilvēkiem vajag redzēt emocijas, idejas, dzīvus cilvēkus uz skatuves. Šajā ziņā nekas nemainīsies,” vērtē Daudziņš.

Aktieris atzīst, ka izrāžu veidošana, sazinoties ar tehnoloģiju starpniecību teātrī nav nekas jauns, jo jau pirms vairākiem gadiem, kad režisors Alvis Hermanis daudz strādāja Eiropā, ar sava teātra aktieriem jauniestudējumus viņš veidoja ar tehnoloģiju palīdzību, beigās tikai satiekoties klātienē.

Daudziņš atklāj, ka Jaunajā Rīgas teātrī 1. jūnijā sāks filmēt seriālu "Aģentūra".

Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis gatavojas vasaras sezonas atklāšanai Dailes teātrī. Viņš atzīst, ka uz aizvadīto ārkārtas situācijas laiku raugās nedaudz atšķirīgi.

“Teātris bez dzīvās komunikācijas nav teātris, var atrast visādas blakusformas, bet šis bija brīnišķīgs laiks izdarīt lietas, par kurām iepriekš tikai sapņoji,” vērtē Lauris Dzelzītis. “Darbs visu šo periodu bija tikpat intensīvs kā vidējā noslodze sezonas laikā. Strādāju pie monolugas, tagad top koncerts vasaras sezonas atklāšanai.”

Raksturojot teātra darbību šajā brīdī, kur daudz tiek izmantotas tehnoloģijas, Mārtiņš Meiers norāda, ka “teātris ir šobrīd ieskrējis stabā, apdullis un meklē veidu, kā virzīties uz priekšu un atrast ceļu pie skatītāja. Pagaidām šāds posms. Nedomāju, ka tas paliks kā atsevišķa un obligāta disciplīna, kā agrāk nebūs, ietekme būs”.

Arī Vilis Daudziņš min, ka pašiem aktieriem pietrūkst dzīvās reakcijas no visiem klātesošajiem mēģinājumā.

“Tie četri, pieci, vai desmit lodziņi tomēr ir tāds neliels ārprāts. Īpaši, kad visus pārņem emocijas, sāk kliegt, un zoom programma veidota tā, ka mēs redzam to, kurš visaktīvāk žestikulē. Zināmas šausmas tās ir,” atzīst Daudziņš.

Lauris Dzelzītis par pārmaiņām Dailes teātrī kopumā atzīst, ka šis ir pārmaiņām parocīgs laiks.

“Teātris tukšs, vari daudz brīvāk rīkoties, uztaisīt digitalizētu kostīmu noliktavu, uztaisīt milzu revīziju," pārmaiņas Dailes teātrī vērtē Dzelzītis.

Viņš uzskata, ka vienmēr, kad notiek kaut kas nesankcionēts, to var izmantot to kā iespēju. Šajā gadījumā Dailes teātris un jaunā vadība to dara veiksmīgi.