LSM ziņās: Pieredžu sakausējums kustībā – Kristas un Reiņa Dzudzilo kopradītā māksla

Krista un Reinis Dzudzilo ir radošs tandēms, kas aktīvi darbojas vizuālajā mākslā, teātrī un operā. Vizuālās mākslas projektos mākslinieki izmanto scenogrāfijai tuvus izteiksmes līdzekļus – intensīvu telpas dramaturģiju un aktīvu sadarbību ar skatītāju, bet teātrī viņu radītā telpa un kostīmi nes dziļi simbolisku jēgu, nereti paši kļūstot par mākslas darbiem. Par ekspozīciju “ZRwhdZ. Rīga”, kuru producējis Latvijas Jaunā teātra institūts, ir mūsu noslēdzošais stāsts ciklā „Purvīša balva 2021”.

“Trešā Zēnona aporija bija par bultu, kura lido. Bet, tā kā ikvienā atsevišķā mirklī tā stāv uz vietas, tā paliek nekustīga. Bulta traucas uz priekšu, bet nekustas. Tā ieduras sirdī, un no tā rodas dzejoļi.”  Šo krievu dzejnieka un tulkotāja Vladimira Gandelsmana prātulu Krista un Reinis Dzudzilo ievieto savas ekspozīcijas “ZRwhdZ. Rīga” koncepta izklāstā.

Mūsu galvaspilsētas vārds nosaukumam pievienots, lai iezīmētu tieši Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izvietotās ekspozīcijas veidolu, jo tā 2019. gadā tika izvietota arī Prāgas kvadriennālē. Lidojums, stāvēšana uz vietas – kustībai Kristas un Reiņa darbā ir būtiska nozīme, jo tas, ko skatītājs ierauga, uzkāpjot muzeja otrajā stāvā, ir – jā, jāizmanto tieši šis vārds – milzu mūzikas instruments, kuru visprecīzāk būtu dēvēt par „mehānisku cauruļu rezonatoru metalofonu”, Reinis piebilst: „ar koka korpusu”.

Tas ir kinētisks apļveida objekts, kurš rada akustisku skaņu uz līdzīga principa pamata, kāds ir mazajām mūzikas kastītēm, tikai šeit sagrieztas metāla plāksnītes vietā ir atsperīgi āmurīši, kuri, reaģējot uz kustīgā objekta sānos piestiptinātājiem izvirzījumiem (vienkārši sakot, puļķīšiem), veic uzsitienus pa tonāli izvēlētām metāla caurulītēm. Instrumenta meistars pēc Kristas un Reiņa vizionārā redzējuma ir Aleksandrs Maijers, sadarbojoties ar Jāni Liniņu un Kasparu Putriņu. Skaņdarba autors: Krists Auznieks.