Purvīša balvas 2021 kandidāti. Mākslinieka Valda Celma kinētiskās skulptūras

Sākam jaunu ierakstu sēriju, kurā iepazīstināsim ar Purvīša balvas 2021. kandidātiem. Šogad Purvīša balva tiks pasniegta jau septīto reizi, un tā ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Balvas kandidātu darbu izstāde pašlaik tiek iekārtota un būs skatāma no 4. jūnija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā. Savukārt laureātu vai laureātus (šoreiz ir vairāki autoru kolektīvi) uzzināsim 11.jūnijā. Līdz tam ieskatīsimies un satiksimies ar visiem balvai izvirzītajiem māksliniekiem un autoru kolektīviem.

Sāksim ar Valdi Celmu, mākslinieks Purvīša balvai nominēts par kinētiskajām skulptūrām „Dzīvības ritmi” un „Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē „Viss reizē zied” 2020.gada augustā – septembrī. Darbiem ir interesanta vēsture, tāpēc to tapšana datēta ar diviem gadskaitļiem.

Ar Valdi Celmu tiekamies izstādes ekspozīcijā pie darbiem, un tās ir divas lielformāta kinētiskās skulptūras, katra izvietota savā telpā – kinētiskā sienas skulptūra „Dzīvības ritmi” un lielformāta kinētiskā skulptūra „Pozitrons”, kuru Valdis Celms veidojis 1976.gadā publiskam elektronikas rūpnīcas “Pozitron” priekšpagalmam. Sākotnējais projekts palika nerealizēts un darbs pirmo reizi izgatavots kā pilna mēroga skulptūra RIBOCA 2 ietvaros.

„Pozitrona” metāla konstrukcija ir veidota no divām sfērām, kuru centrā paslēpts motors izraisa lēnu rotāciju, bet mainīga gaismas programma izgaismo darbu dinamiskos krāsu ornamentos.

Kinētiskā skulptūra „Dzīvības ritmi” – tās iespaidīgā karkasā atrodas caurspīdīgu lenšu slāņi, kuru svītrojums pārklājas, radot muarē efektu. Savienojot optiskās un kinētiskās mākslas aspektus, viena no lentēm atrodas nemitīgā lēnā rotācijā, darba divdimensiju plaknē radot mainīgu ģeometrisku kustību.

Valdis Celms ir pionieris Latvijas kinētiskajā mākslā, virzienā, kas balstīts formā, kustībā un telpas organizācijā. Viņa darbi, no kuriem daudzi eksistē tikai skiču formā, sasaucas ar konstruktīvistu vizuālo valodu un reprezentē centienus radīt totālu mākslu, kas aptver visus dzīves aspektus. 1978.gadā Valdis Celms bija viens no autoriem nozīmīgajai Rīgas izstādei „Forma. Krāsa. Dinamika”, kur tika izstādīti inovatīvi meklējumi un avangardiski risinājumi kinētiskajā tēlniecībā.

Par saviem nozīmīgākajiem darbiem mākslinieks uzskata 60.gadu beigās radītās fotokolāžas, radioteleskopa antenas dizainu, kinētiskos objektus „Rotējošie cilindri”, „Daugava”, „Pozitrons” un kinētisko skulptūru „Bāka”, ir autors galvaspilsētas robežzīmes telpiskajiem burtiem ”Rīga”. Valdis Celms pēta baltu rakstus, praktizē seno baltu kultu un sarakstījis grāmatas „Latvju rakstu zīmes” un „Baltu dievestības pamati”.

Nobeigumā citāts no kuratores Elīnas Sproģes pausto par Valda Celma kinētiskajām skulptūrām „Dzīvības ritmi” un „Pozitrons”: „Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām mākslinieks savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma”.