LSM ziņās: Sacensībā pats ar sevi. Skats uz Vilhelma Purvīša mākslinieka ceļu

Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma izstāde ar kodolīgu nosaukumu „Purvītis”. Cik daudz mēs zinām par gleznotāju, kura radītās dabas ainavas kanonizējušās un kura vārds Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem? Sešus cikla raidījumus veltīsim dažādām Purvīša dzīves un darbības ainavām: glezniecībai, svarīgiem amatiem, kultūras diplomātijai, pētīsim meistara īpašo triepienu, palūkosimies ar restauratora acīm uz Purvīša darbiem un atklāsim mazāk zināmas lappuses Purvīša biogrāfijā.

Cikla ievadraidījumā par tapšanu, panākumiem, pašattīstību un zudušo. Stāsta Aija Brasliņa, izstādes „Purvītis” kuratore.

Vispirms par sākotni: kā zemnieka-namdara dēls kļūst par atzītu  mākslinieku, Latvijas glezniecības skolas pamatlicēju. Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis 1872.gada 3.martā, ir vecākais dēls piecu bērnu ģimenē, uzaudzis ļoti gleznainā apvidū Rīgas apriņķa Jaunpils (tagad Zaubes) pagastā.

Nav zināma Purvīša mākslinieciskā mantojuma skaitliskā izteiksme, nav zināms arī zudušo darbu kopskaits. Tā iespējams paliks līdz galam neuzminēta mīkla. Taču ir kas tāds, ko Purvītis nevarēja iedomāties - Purvīša veidotās ainavas nospiedums mūsu apziņā. Un to nevar izmainīt ar gleznu skaitu.

No Vilhelma Purvīša mākslas darbu kolekcijas tagadējā LNMM krājumā kopā ar grafiku ir nedaudz vairāk nekā 100 darbi, viņa dzīves laikā iepirkti 14 darbi. To starpā privātpersonu dāvinājumi un novēlējumi.