LSM ziņās: «Putnu operai» 150. izrāde. Kur slēpjas tās panākumu atslēga – veidotāju viedokļi

Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes „Putnu opera” 29.februārī tiks rādīta jau 150.reizi. Bērnu operas ir rets žanrs ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, tāpēc jo lielāks prieks par „Putnu operas” garo skatuves mūžu. Tās pirmizrāde notika 2000.gada 22.decembrī. Pa šiem 20 gadiem opera piedzīvojusi vairākus atjauninājumus, pēdējo - 2015.gadā. Kur slēpjas operas panākumu atslēga?

Māra Zālīte „Putnu operas” libretu sarakstīja 1997.gadā, izmantojot Hjū Loftinga pazīstamo grāmatu motīvus par Doktoru Dūlitlu un to varoņiem.

20 gadus pēc operas sarakstīšanas komponists Jānis Lūsēns atgādina, ka piedāvājumu rakstīt operu saņēmis no Andreja Žagara un Artura Maskata, jo, lūk, Mārai Zālītei esot brīnišķīgs librets.

"Es šo libretu paņēmu un kaut kā sēdot autoservisā, gaidot rindu, vizualizēju, ne uzkomponēju, bet man bija pilnīgi skaidra bilde, kā būs," atminas Jānis Lūsēns.

"Pie šādu darbu rakstīšanas es savu personību faktiski nolieku malā, es kļūstu gan  par tēlu, gan tēlu atveidotāju, reizē arī par skatītāju un režisoru. Tas komponists, tas ir kaut kur tā," turpina Lūsēns. "Viss apstākļu kopums ir tā panākumu atslēga."

Komponists atklāj, ka indikators ir viņa mazmeita, kura operu redzējusi jau četras reizes un zina no galvas.

Izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Andris Veismanis sniedz savu atbildi par „Putnu operas” veiksmīgo un garo skatuves mūžu.

"Šīs izrādes ilgmūžību skaidroju ar to, ka Lūsēns ir talantīgs bērnu operu komponists.

Viņam būtu jāraksta vēl. Dziesminieka talants, kāds piemīt Jānim, kas pasekojis līdzi viņa daiļradei, tekstu izpratne, iedzīvināšana afektā, noskaņā ir ļoti īpaša. Arī sadarbība ar Māru Zālīti bijusi auglīga," vērtē Andris Veismanis.

Pa šiem 20 gadiem opera piedzīvojusi vairākus atjauninājumus, 2009. un 2015.gadā. Mainījušies lomu izpildītāji, taču ir mākslinieki un tos varam uzskatīt par zelta pamatsastāvu, kas dzied operā kopš tās pirmsākumiem. Tāda ir arī Kristīne Zadovska, viņai papagaiļa Polinēzijas loma:

"Viegli koķetējot esmu teikusi, ka tā ir viena no manām skaistākajām lomām, jo tur varu izpausties  pēc pinas programmas. Ja kādreiz kā Amnerisa vai Karmena nevarēju atļauties, tad kā Polinēzija noteikti," atzīst Kristīne Zadovska.

"Savā laikā režisore Baņuta Rubeza teica: "Šeit Kristīne, tu vari darīt vienalga, ko tu vēlies, jo viss atbildīs Polinēzijas fantastiskajam un krāsainajam raksturam." Tā mēs tur mēģinām gaumīgi dauzīties."

Pēc komponista Jāņa Lūsēna rīcībā esošām ziņām, no latviešu oriģināloperām vairāk spēlēta ir Arvīda Žilinska „Zelta zirgs” un Alfrēda Kalniņa „Baņuta” ar vairākiem atjauninājumiem, tad seko „Putnu opera”.

Sestdien dienas izrādi diriģēs Andris Veismanis, savukārt 150.izrādē pie diriģenta pults būs Kaspars Ādamsons. Bet Kristīne Zadovska "Putnu operai" vēl mūžīgu mūžu. Ja reiz tik skaists darbs, kāpēc nespēlet!