Romāna "Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata" autoram, filmu "Ceplis" un "Pie bagātās kundzes" mūzikas autoram Marģerim Zariņam svētdien, 24. maijā, 110.dzimšanas diena.

Ar Marģeri Zariņu attiecības veidojās ļoti personiskas, kaut personiski pazīstams ar viņu nebiju,” stāstu par sastapšanos ar viņa literāro devumu sāk rakstnieks Guntis Berelis raidījumā Kultūras Rondo.

„Tas sākās, kad biju 13-14 gadus vecs. Es kvēli nīdu latviešu literatūru, par to bija parūpējusies skolas izglītība. Es biju pārliecināts, ka latviešu literatūrā nekā nav, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tur nekā nevar būt,” atminas Berelis.

„Es diez gan daudz lasīju, no latviešiem gandrīz nekā. Tad gluži nejauši vecāku grāmatplauktā uzdūros grāmatai "Viltotais Fausts". Autora vārds man pilnīgi neko neizteica, bet pēc tam es sapratu, ka mani fascinējis "Viltotā Fausta" tiem laikiem ļoti ekstravagantais vāks un ilustrācijas. Mākslinieks bija Jānis Anmanis. Ilustrācijas bija viduslaicīgā stilizācijā, tur bija sievietes ar dunčiem rokās, sapratu - asinis līdz, ir vērts lasīt.

Sāku lasīt, atceros vecāki  nosmīkņāja, ka nekas nebūs, bet kaut kā aizrāvos un sapratu, ka vismaz viens latviešu rakstnieks pastāv – Marģeris Zariņš,” stāsta Berelis.

„Viltotam Faustam” sekojušas citas Maģera Zariņa grāmatas un arī mēģinājums lasīt Gētes „Faustu”. Berelis atzīst, ka viņu uzrunājuši ārkārtīgi daudzie slāņi Zariņa prozā.

Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratore Inese Žune atzīst, ka Marģera Zariņa mūzika ir stilu sintēze, spēle mūzikā, apspēle, saspēle, kuras pamatā ir erudīcija un pētījumi.

Bet par kalpošanu divām mūzām mākslinieks pats teicis, ka mūzika viņam esot sieva, literatūra – mīļākā, turklāt sieva zinot par mīļāko un piemiedzot ar aci.

„Tā viņš pats interesanti formulējis, jo daudzi viņam jautājuši, kādēļ 59 gadu vecumā pēkšņi pievērsies literatūrai, atzīst Žune.

Rakstniecības un mūzikas muzeja Marģera Zariņa arhīvā glabājas 1733 priekšmeti, ļoti dažādi - dokumenti, fotogrāfijas, daudz piemiņas lietu.  Un viņa humora izjūtu apliecina arī muzejam nodotā baltā papīra lapa no 1885.gada. Vienkārši kā vēsturiska liecība.

Svētdien, 24.maijā, Marģera Zariņa dzimšanas dienā Inese Žune iesaka noklausīties viņa „Partitu baroka stilā” vai arī Pirmo ērģeļkoncertu, bet Guntis Berelis par ieteikumiem literatūrā atbild īsti „zariņiski”: nepazīstot konkrēto cilvēku, es viņam nekā neiesaku.