Reinis Suhanovs: Ja pagājušais gads bija e-skola, tad ir arī e-svētki

Ko īsti šogad nozīmē e-dziesmusvētki? Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku šī gada filozofija, mākslinieciskie un organizatoriskie jautājumi, šaubas un emocijas.

"Man kā procesā iesaistītam cilvēkam nevar nebūt svētki. Pats esmu bijis dalībnieks kā dejotājs, tagad meita otros svētkos dalībnieks. Man tas process ir sajūta," atzīst režisors Reinis Suhanovs.

"Es piederu pie tiem cilvēkiem, kurš saprot, kādēļ ir šie e-svētki, kādēļ tiem ir jābūt šovasar.

Jūtos priecīgs, ka tikām sadzirdēti, ka šis process jānoslēdz ar atzīmēšanu. Jo bieži uz svētkiem skatās rezultatīvi, ka tas ir tas koncerts, kad rodas sajūta, ka tie ir tie dziesmu svētki. Dziesmu svētki ir šis četru gadu cikls, kur gatavo repertuāru, kur pedagogs strādā ar skolēniem."

Suhanovs norāda, ka tad, kad vajadzēja pārslēgties uz e-vidi, daudzi skolotāji noturēja savus kolektīvus, daudzi bērni palika ticībā, ka pēc gada kaut kas būs, jo dziļākā svētku būtība ir vēlme pašizpausties.

"Ja pagājušais gads bija e-skola, tad ir arī e-svētki," uzskata Reinis Suhanovs. "Ceru, ka daļa e-svētku formāta paliks arī nākotnē, jo šādos svētkos kaut kādā vienā notikumā var pieslēgties visi, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevar būt Latvijā vai Rīgā."

Viņš arī vērtē, ka īsta dejošana ar iespēju sadoties rokās neatsāksies tūlīt, skatoties arī epidemioloģisko situāciju un to, kā veicas ar vakcināciju skolās. Taču ir cerība, ka septembrī atsāksies mācības klātienē un tie kolektīvi, kuri varēs sanākt kopā, kuri būs repertuāru atkārtojuši, varēs dejot sadodoties rokās. Tas tuvinās iecerei novembrī sarīkot koncertu, savā ziņā Dejas dienu, kur ar televīzijas starpniecību pieslēgsies dažādiem kolektīviem.

"Bērni mācās šajā interesantajā laikā un tā ir viņu vienīgā dzīve, tādēļ ir būtiski atrast radošajiem cilvēkiem visus veidus, kā kā iepriecināt, kā palīdzēt noslēgt, kā vērst uzmanību uz bērniem. Tas ir svarīgi psiholoģiski," vērtē Reinis Suhanovs.

Režisors arī norāda, ka svētku process mainās ne tikai pandēmijas gadā, sabiedrība ir mainījusies, mainījies jau arī iepriekš ir tas, kas ir pieļaujams svētkos.

"Ir jāmācās un mums kā pieaugušajiem ir jāsaprot, ka mums šajos svētkos ir jāmēģina paiet maliņā un ļaut maksimāli bērniem iegūt prieku no tā, ko dara, ko iemācījušies,"  atzīst Reinis Suhanovs. "Deju lielkoncerts neiespējams, bet iespējams fiksēt katru bērnu, kurš dejo."

Dziesmu svētku tradīcijai ir 150 gadu, bet radošajam garam ir tūkstošiem gadu, svarīgi saprast, ka bērni paliek pie šīm garīgajām vērtībām, tas palīdz saglabāt mentālo veselību.

Sazināmies ar Tomu Treibergu, kurš klātienē Kuldīgā vēro Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pirmo notikumu "Saules vija" klātienē. Viņš arī sarunājās ar šī projekta autori un režisori Ingu Krišāni.