"Alise ir kaut kādā ziņā personīgs darbs, bet kaut kādā ziņā arī nē. Personīgs tas ir tajā brīdi, kad izvēlējos kā vienu no darbiem, ko piedāvāt Nacionālajam teātrim. Šis bija viens no piedāvājumiem, jo zinu, ka biju biju viens no retajiem bērniem, kam bērnībā patika šis darbs, nevis biedēja," par Nacionālajā teātrī tapušo iestudējumu "Alise Brīnumzemē" stāsta tā režisore Inga Tropa.

"Cik sevi atceros, esmu ļoti daudz sapņojusi, šī fantāzijas pasaule, paralēlās realitātes man vienmēr ir bijušas blakus. Arī mana profesijas izvēle apliecina, ka patīk mesties citās dimensijās un man liekas, ka labi sanāk tās visas vienlīdz savienot un nepazust tulkojumos, bet stabili stāvēt ar abām kājām uz zemes un reizē doties tajos ceļojumos, melnajos caurumos, vai citās brīnumzemēs," turpina Tropa.

"Tajā pašā laikā tas nav tikai stāsts par mani, jo veidojot šo darbu, ļoti ņēmu vērā notikumus, kas ir tagad, kādi ir mūsdienu bērni, kāda radošā komanda ir uzrunāta, ietekmējos arī no viņu brīnumzemēm," atzīst režisore.