LSM ziņās: Ksenijas Ohapkinas filmas «Nemirstīgie» varonis – pilsēta – runā bez vārdiem

Šogad Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā par galveno balvu dokumentālā kino kategorijā sacentās desmit filmas, kas bija atlasītas no vairāk nekā 700 pieteikumiem. Režisores Ksenijas Ohapkinas darbs "Nemirstīgie", kas veidots, sadarbojoties Latvijas studijai „VFS Films” un Igaunijas studijai „Vestilind”, šajā festivālā piedzīvoja pasaules pirmizrādi un tika apbalvots ar Kristāla Globusu kategorijā „Labākā dokumentālā filma”. Filmas pirmizrāde Latvijā paredzēta 23. oktobrī festivālā Riga IFF laikā.

Dokumentālā filma "Nemirstīgie" uzņemta tālos Krievijas ziemeļos, industriālajā Apatītu pilsētā, kur iegūst apatīta rūdu. Pilsēta izaugusi no kādreizējās Gulaga nometnes un šobrīd tā dzīvo itin kā laika mašīnas kabīnē, uz kuras durvīm nolasāma dzelžaini izstrādāta sirpja un āmura simbolika. Filmu uzņēmusi jaunu krievu režisore no Sanktpēterburgas Ksenija Ohapkina.

“Es reiz lasīju rakstu par kādu mazu, nomaļu militāru pilsētu Krievijas ziemeļos netālu no Apatītiem, kur tad arī beigu beigās notika filmas uzņemšana. Manuprāt, tā bija ļoti sirreāla vieta, un man šķita dīvaini, ka kāds tur vispār vēlas dzīvot. Proti, ja kāds tur vispār dzīvo, tā ir nevis brīva izvēle, bet dzīvošana tur piespiedu kārtā,” atklāj filmas režisore Ksenija Ohapkina.

Viņa stāsta, ka iegūt filmēšanas atļauju bija ļoti grūti, jo tā tomēr bija militāra pilsēta.

Filmas producents Uldis Cekuls skaidro, ka šajā filmā ir daudz strādāts ar attēlu un skaņu, pat vairāk nekā ar saturu, jo „VFS Films” iepriekšējie darbi bijuši cilvēku stāsti, kur veidotāji ir spiesti domāt, kā to cilvēka ceļojumu izvilkt cauri filmai. Filmas sajūta nav radīta montāžā, sajūta rodas no situācijām, kuras parādītas kondensētas.

“Nav teksta šai filmā, jūs paši beigās izveidosiet savu slēdzienu, neviens jums priekšā neteiks, kā justies,” norāda Cekuls.