Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā šogad īpaša vieta gan itāļu režisoram Roberto Rosselīni, kuru pieminam viņa 115. jubilejā; gan viņa ģimenei, kura tā vai citādi allaž bijusi saistīta ar ekrāna mākslu. Speciālajā programmā „Roselīni un gadsimts” 18. oktobrī kinoteātrī „Splendid Palace” iespējams noskatīties šogad uzņemto Širinas Nešatas alegoriju par netālo Amerikas nākotni „Sapņu zeme”, kur vienā no lomām ir režisora meita Izabella Roselīni. Savukārt „Vides filmu studija” kopā ar itāļu kolēģiem pērn pabeidza darbu pie dokumentālās filmas „Es piedzimu Roselīni”.

Viens no itāļu neoreālisma aizsācējiem, režisors Roberto Roselīni dzimis 1906. gadā Romā un turpat 71 gada vecumā arī dodas mūžībā. Viņa izvadīšana pulcēja milzīgus cilvēku pūļus, un šīs epizodes, līdztekus citiem arhīva materiāliem, ir skatāmas dokumentālajā filmā „Es piedzimu Roselīni”. To kopā ar itāļu kolēģiem veidojusi arī „Vides filmu studijas” komanda: scenārists Dāvis Sīmanis, operators Valdis Celmiņš un producents Uldis Cekulis.

Roselīni režisora darbs izpelnījies tikai vienu nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai „Oskars”, bet viņa karjerā nav trūcis citu spožu, slavas prožektoriem izgaismotu brīžu. Pirmais nopietnais pieteikums kino pasaulei rēķināties ar viņa vārdu ir 1945.gada drāma „Roma, atvērta pilsēta” ar Annu Manjāni vienā no galvenajām lomā un Frederiko Fellīni scenārija līdzautora ampluā. Filma seko Itālijas pretošanās kustības dalībniekam viņa centienos izbēgt no nacistu vajāšanas.

Filma triumfēja Kannu kinofestivālā, iegūstot Grand Prix, un ar to arī aizsākās Roselīni panākumiem un skatītāju mīlestības piepildītais ceļš kino pasaulē. „Es nevēlos veidot skaistu kino, es gribu veidot noderīgu kino”, režisors ir uzsvēris, piebilstot: „Es cenšos notvert realitāti tādu, kāda tā ir, neko vairāk.”

Roselīni bija trīsreiz precējies, kaut arī viņa biogrāfijā sieviešu klātbūtnes ir bijis krietni vien vairāk. Skandaloza izvērtās viņa laulība ar izcilo aktrisi Ingrīdu Bergmani, kura Roselīni dēļ atstāja savu vīru Āronu Lindstrēmu. Laulībā ar Roselīni Bergmane laida pasaulē vienu no mūslaiku leģendārākajām aktrisēm Izabellu Roselīni, kuras atmiņas par aizvadīto, nebūt ne vieglo bērnību redzam arī dokumentālajā filmā „Es piedzimu Roselīni”.

Tas, ka ģēniji mākslās mēdz būt monstri privātajās attiecībās, mudināja režisora mazdēlu Alessandro Roselīni sākt domāt par sīkāku iztirzājumu savai pagātnei saistībā ar slavenās ģimenes atstāto nastu, kuru viņš pats dēvē bezmaz par slimību, proti, „roselinītu”.