"Rīgas biržā" varēs aplūkot muzeja Āzijas mākslas kolekcijas dārgumus

„Rīgas biržā” no 17.februāra būs skatāma neliela, bet vizuāli aizraujoša un jaunām zināšanām piesātināta japāņu mākslas izstāde „Tōkaidō ceļš”. Tajā eksponēti vieni no „Rīgas biržas” Āzijas mākslas kolekcijas dārgumiem – desmit slavenā 19.gadsimta japāņu mākslinieka Utagavas Hirošiges un viņa mācekļa Hirošiges II grafikas.

Izstādes nosaukums „Tōkaidō ceļš” tiek rakstīts ar diviem garajiem „ō” burtiem, tāpēc sākumā ar kuratori Kristīni Mileri, kura mākslas muzejā „Rīgas birža” pēta Āzijas mākslas kolekciju un labi pārzina tās terminoloģiju, raugām noskaidrot paša nosaukuma izcelsmi un izrunu.

Šis ceļš, kas izstādē muzeja Boses zālē simboliski vijas pāri tālākajai sienai un dabā ved vairāk nekā piecsimt kilometrus gar jūras krastu garām Japānas simbolam – Fudzi kalnam – 17. līdz 19.gadsimtā bija nozīmīgākais ceļš, kas savienoja Kioto un Edo jeb šodienas Tokiju.

Fudži jeb Fudzi kalns redzams arī vairākās mākslinieka Utagavas Hirošiges grafikās, kas izstādītas „Rīgas biržā”. Tieši viņš 19.gadsimta vidū bija pirmais, kas radīja visām 53 Tōkaidō ceļa stacijām jeb pieturām veltītu ciklu, kas kļuvis par vienu no pazīstamākajiem šī ceļa atainojumiem mākslā. Šādi cikli Hirošigem bija vairāki, un darbu kopskaits mērāms simtos. „Rīgas biržas” kolekcijā ir seši, un vēl četri pieder viņa māceklim un znotam, kurš pēc Hirošiges nāves pieņēma viņa vārdu un kļuva par Utagavu Hirošigi II. Kuratore Kristīne Milere stāsta par Hirošiges ietekmi uz Rietumu mākslu un to, kā viņa darbi nonākuši muzejā.

Tuvāk aplūkojot Hirošiges nelielās, smalki izstrādātās ainavas, atklājas ne vien meistarīgi piejūras skati kalnu un priežu ieskāvumā, bet arī ceļotāji, kas mēro daudzas dienas ilgo gājienu – vairums kājām, augstmaņi palankīnos jeb kalpotāju stieptās, segtās nestuvēs. Kāpēc šis ceļš no Kioto uz Edo jeb Tokiju bija tik noslogots?

Hirošiges grafiku izstāde ir rets notikums arī tāpēc, ka savas gaismjutības dēļ grafikas gluži vienkārši nedrīkst ilgstoši eksponēt. Nelielos darbus vietām izraibina arī hieroglifi un dažādi simboli: līdzās ainavām mākslinieks ietvēris arī vietu nosaukumus, kas arī izstādes kuratorei ļāvis salikt ainavas Tokaido ceļam atbilstošā secībā. Tāpat uz katras grafikas ir izdevēja un cenzora simbols, par mākslas darba nonākšanu līdz skatītājam stāsta Kristīne Milere.

„Tōkaidō ceļš” apmeklētājiem radīta gan skaidrojošā vārdnīca ar dažādiem izstādē lietotiem japāņu terminiem un simboliem, gan bagātīga pavadošā programma. Piemēram, lekcija par Hirošiges un viņa laikabiedru ietekmi uz Latvijas mākslinieku daiļradi, piemēram, Aleksandras Beļcovas aizraušanos ar Leonāra Cuguharu Fudžitas daiļradi, stāsta izglītības programmu kuratore Vita Ozoliņa.

Bet izglītības programmu kuratore Ieva Velberga noslēgumā aicina pievērst uzmanību krāsainiem apļiem uz zemes pie ieejas izstādē, kuros redzami Hirošiges grafikās biežāk attēlotie objekti – priedes, sakuras, lietus, laternas un Fudzi kalns, iedrošinot izstādi apmeklēt arī bērnus.

Jau šajā svētdienā, 18.februārī, izstādes „Tōkaidō ceļš” apmeklētāji klātienē varēs satikt un izvaicāt izstādes kuratori Kristīni Mileri. Izstāde „Tōkaidō ceļš” mākslas muzejā „Rīgas birža” būs skatāma līdz 5.maijam.