Eksperimentālā laboratorija "Skaņurīki" ir vizuālās mākslas un skaņas projekts, kas veltīts tautas mūzikas instrumentiem, to rašanās vēsturei un ietekmēm, kā arī laikmetīgai jaunradīšanai. Rīgas Mākslas telpā iemitinātās laboratorijas iniciatori ir mākslinieku tandēms Kristians Brekte un Modris Svilāns sadarbībā ar kuratori Augusti Petri. Savukārt ieceres pamatā ir tradicionālās mūzikas eksperta, etnomuzikologa Valda Muktupāvela veiktie pētījumi par latviešu skaņurīkiem. Ekspozīciju papildina arī pasākumu programma.

Laboratorijas "Skaņurīki" kodols ir Kristiana Brektes un Modra Svilāna kinētiskie un skaņas objekti, kuru radīšana balstīta latviešu tautas mūzikas instrumentu izpētē. Atmiņā balstītā rekonstrukcija ietver māksliniecisko potenciālu skaņurīkus radīt atbilstoši savai subjektīvajai vīzijai. Vai tā būtu tā dēvētā velna bunga, vai dūdas, ritma un pūšamo instrumentu variācijas.

Vizuālās mākslas kontekstā, jebkuram no radītajiem skaņurīkiem var tikt piemērotas jaunas funkcijas un īpašības, to izskats var tikt hiberbolizēts, vai apvīts ar jaunām mitoloģiskām kvalitātēm. Fonā dzirdam Jēkaba Nīmaņa un Maksima Šenteļeva skaņu ceļojumu, kurš ir viens no piemēriem, kā šādas kvalitātes var tikt radītas.

Toties jaunrades veikumus ekspozīcijā klusinātā dialogā ievelk komponista Kārļa Auzāna kolekcijas instrumenti, starp kuriem kā saistošāko varu pieminēt vēlīnajiem viduslaikiem raksturīgo rata liru.

Rīgas Mākslas izstāžu zāles tumsinātais interjers, askētiski, toties precīzi izgaismotie eksponāti un ik pa brīdim no kāda zāles stūra atskanošie trokšņi atgādina tā dēvēto "Vunderkameru", "Cabinet of Curiosities" jeb "Brīnumistabas" konceptu, kurš aizrāva tirgotājus, kolekcionārus un augstmaņus 16. un 17. gadsimtā. Šajās speciāli iekārtotajās istabās bija atrodami ļoti dažādi artefakti – sākot no krokodilu izbāzeņiem, minerāliem un koraļļiem līdz gleznām, ziloņkaula trofejām, mērinstrumentiem un pirmajām automātiskajām ierīcēm. Tas bija ieskats pasaulē, kas pilna ar dabas brīnumiem un dārgumiem, kuru mērķis bija atspoguļot Visuma kārtību.

Būtiska projekta daļa ir viesmākslinieku iesaiste. Piecos pavadošās programmas vakaros aicinātie dalībnieki konceptuāli un arī fiziski iejauksies ekspozīcijas pilnveidē. Manā viesošanās vakarā tā ir apvienība "Bērnu rīts", proti, komponists Jēkabs Nīmanis un arhitekts, fonogrāfs Maksims Šeteļevs. Viņu dalība izstādē ir skaņu ceļojums, nevis koncerts – mūziķi speciāli aicina savas uzstāšanās laikā skatītājus pārvietoties pa zāli un pat pievienoties ar kādu muzikālu akcentu no plašā instrumentu klāsta. Daļu no tiem veido speciāli veidoti salikumi, kurus veido dzīvnieku kauli un elektroniskie sensori, pastiprinātāji un skaņas regulatori. Mūsu domapmaiņa ir par šobrīd arvien aktuālāko dzīvnieku labturības ideju, par cieņpilnu izturēšanos un cilvēka virskundzības izbeigšanu. Vai dzīvnieku kaulu un galvaskausu izmantojums potenciāli neuzkurinātu kādā atbildīgākā dvēselē nepatiku?

Iepazīstoties ar senatnīgiem un mūsdienu senatnes instrumentiem, līdz 16. oktobrim noteikti iegriezieties aplūkot grafiķes Luīzes Rukšānes darbu izstādi „Kukuržņu ainavas”, kura turpat blakus – INTRO zālē. Rudenīgā (kaut gan kā lai to nosaka no melnbalta zīmējuma, varbūt arī pavasarīgā) ainava, kura skatāma  vairāku gadu laikā veidotos 24 miniatūros zīmējumos, ir lielisks vizualizējums skaņām no pagātnes, kuru saknes varbūt tikai šobrīd sākam apjaust.