Mākslinieks Jāzeps Grosvalds noteikti uzskatāms par Rīgas mākslinieku grupas rosinātāju, lai arī pats Rīgas mākslinieku grupas pirmo izstādi nepiedzīvoja.

Rīgas mākslinieku grupa neradās tukšā vietā, šī paaudze būtu dēvējama par otro profesionālo latviešu mākslinieku paaudzi, mākslas vēsturniece norāda Ieva Kalnača. Te arī jāatgādina, ka 19.un 20.gadsimta mijā Francijā, Vācijā un Krievijā populāras bija dažādas mākslinieku grupas, un arī Grosvalds ar draugiem 1915.gadā nodibina pulciņu „Zaļā puķe”.

Pēc smagajiem bēgļu gaitu un kara gadiem jaunie mākslinieki alka piepildīt radošās vēlmes un rīkot izstādes, tāpēc 1919.gada vasarā tika dibināta Ekspresionistu grupa, kurā „Zaļās puķes” kodolam pievienojās domubiedri no Rīgas pilsētas mākslas skolas un strēlnieku gaitu paziņu loka. Kara muzejam pakļautie mākslinieki izdeva linogriezumu mapi „Ekspresionisti” ar sešu autoru 12 darbiem. Taču Jāzeps Grosvalds tos nokritizēja.

Pirmajā Rīgas mākslinieku grupas izstādē, ko atklāja 1920. gada 7. martā, tika eksponēti arī 1.februārī Parīzē mirušā Jāzepa Grosvalda mākslas darbi – gan vairāki portreti, gan darbi no bēgļu un strēlnieku, kā arī Austrumu sērijas un 1919.gadā gleznotais „Muhamedāņu sēru gājiens”.

Nobeigumā Ieva Kalnača ievelk būtiskas Jāzepa Grosvalda biogrāfijas līnijas, kas tik atšķirīgas no pārējiem Rīgas mākslinieku grupas biedriem.