„Rīgas nākotnes vēsture” – Jāņa Lejnieka grāmata par neīstenotajiem projektiem Rīgā iedvesmo sarunas ar arhitektu Andri Kronbergu Ķīpsalā un arhitektūras kritiķi Arti Zvirgzdiņu studijā.

Utopiskas, pārdrošas, ambiciozas, ekonomiski neiespējamas, politiski neakceptētas, sava laika nesaprastas vai kā citādi tikai projektos palikušas arhitektu zīmētas idejas. To īstenošanu pārtraukuši kari, varas maiņas, krīzes un uzskatu maiņas.

Arhitektūras vēsturnieks Jānis Lejnieks turpinājis rakstīt „Rīgas nākotnes vēsturi”.

Grāmatas priekšvārdā viņš raksta:

„Būvniecībai ir inerce desmitiem gadu garumā. Rīgas nākotnes vēsturi veido vakardienas idejas un šodienas projekti. Spārnoto frāzi „Manuskripti nedeg” var attiecināt arī uz tiem. Pabeidzot celtni, rasējumi „nomirst”, bet neuzbūvēto ēku zīmējumi dzīvo ar cerību tikt īstenotiem. Pagātnes ieceres var gan stimulēt, gan kavēt pilsētas attīstību.”

Lasot viņa grāmatu, varētu nostāties daudzās Rīgas vietās un runāt par idejām un projektiem, kuri nav īstenoti.

Kultūras rondo kopā ar Jāni Lejnieku un arhitektu Andri Kronbergu nostājās Ķīpsalā, vietā, kura iezīmē gan idejas par jauno centru, gan jauno „sitiju”, gan problemātisko Daugavas šķērsošanu un sastrēgumus. Andris Kronbergs ir arhitekts, kura vārds gana bieži minēts šajā grāmatā, bet viņam piemīt arī neatlaidība, lai savas idejas īstenotu.

Savukārt pie radio studijas galda sarunai pievienojas arhitektūras kritiķis, arhitektūras platformas A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš. Un arī šo trīs arhitektu teiktajā jūs varēsit saklausīt diskusijas tematus.

Izdevniecība „Zinātne” 1998.gadā izdeva Jāņa Lejnieka grāmatu „Rīga, kuras nav”, kurā apskatīta pilsētas arhitektūras un plānošanas vēsture no 1900. gada līdz 1996. gadam. Pēdējos divdesmit gados ir nākušas klajā jaunas publikācijas par Rīgas attīstību, kuras autors izmantojis radot jaunu analītisku darbu.

Blīva jo blīva ir Jāņa Lejnieka grāmata „Rīgas nākotnes vēsture”, jau atvadoties to atzīst arī Andris Kronbergs.