LSM ziņās: Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā. Apskatām arhitektes Brigitas Bulas sāls māju Pāvilostā

Latvijas Arhitektūras savienības simtās jubilejas gadā un gatavojoties kārtējai 29. Latvijas Arhitektūras gada balvai sākam jaunu ierakstu sēriju „Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā”.

Katrā no pieciem raidījumiem apskatīsim vienu objektu, kas nokļuvis Latvijas Arhitektūras gada balvas redzeslokā un ieguvis zelta ananasu. Arī ananasa stāsts ir īpašs, jo pirmajos apbalvošanas gados pasniedza īstus augļus, pēc tam balvas dizainu ananasa formā veidojuši mākslinieki līdz balva transformējies kā piespraude.

„Jaunais skaistums ir sociālā atbildība” – šo domu izcelsim pirmajā cikla raidījumā.

Un sākam ar privāto arhitektūru – arhitektes Brigitas Bulas Sāls māju Pāvilostā, kas 2019. gadā ieguva arhitektūras lielo gada balvu.

"Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus." Tā Sāls māju 2019. gadā raksturoja arhitektūras gada balvas žūrija.

Bet 2024. gadā, viesojoties Sāls mājā, arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs secina, ka privātmājas arvien retāk piesaka arhitektūras gada balvai, kam varētu būt dažādi iemesli. 

"Jo īstenībā arhitekti taču parasti mēdz uzskatīt, ka tieši privātmājās ir visbrīvākās rokas, tur visvairāk var izpausties. Ir valsts lielie pasūtījumi ar saviem ierobežojumiem, ir komercbūves ar saviem ierobežojumiem un ambīcijām, bet tā īstā arhitektūra tieši tajā privātajā arhitektūrā parādās, bet tās ļoti maz iesniedz.

Tā mums laikam ir tāda nordiskā atturība – nevis afišēt to savu varēšanu, bet drīzāk slēpt, paturēt privātumu tiešām privātu," pauda Vīnbergs.

Savukārt Bula sprieda, ka iemesls šai atturībai varētu būt cits. Viņasprāt, pēdējā laikā arvien vairāk arhitektu apzinās arhitektūras sociālo nozīmi un to, kā tā ietekmē cilvēku dzīvi.