Fotogrāfu – sieviešu darbībai 20. gadsimta 1. pusē pievērsies Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 mākslas intervences projekts “(Ne)redzamās autores”, bet no nākamā gada noritēs plašāks pētījums „Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā”.

Kultūras Rondo par projektu stāsta tā kuratore Šelda Puķīte un literatūras zinātniece Eva Kristsone-Eglāja.

"Bija zināms, ka viņas bijušas un bijušas daudz, bet problēma tā, ka cik daudz un kāds ir tas materiāls, kas ir saglabājies, tas nebija zināms.  Vai mēs kaut ko atradīsim, ko var rādīt, kas ir pietiekami interesants un augstvērtīgs, tāds, kas varētu plašu publiku interesēt," par sievietēm fotogrāfēm 20. gadsimta pirmajā pusē stāsta Šelda Puķīte. "Rezultātā ir un cik daudz vēl ir!"

Projektā “(Ne)redzamās autores”ir aktualizēta sieviešu klātesamība fotogrāfijas attīstības procesā jau no tās pašiem pirmsākumiem, kaut arī daudzi no šiem stāstiem vēl joprojām nav iekļauti kopējā pasaules mākslas vēsturē. 20. gadsimta sākumā, kad pats fotomedijs Latvijā vēl bija relatīvs jaunums, arī mākslas pasaule pret sievietēm, kas centās ielauzties kultūras sfērā, izturējās skeptiski, ko pierāda gadsimta pirmās puses Latvijas mākslas kritiķu nesaudzīgie teksti par sieviešu lomu sabiedrībā un kultūrā. "(Ne)redzamās autores" ļauj iztēloties stāstu par jaunu, emancipētu revolucionāri, salona īpašnieci un talantu piesaistītāju, fotogrāfi uz riteņa, kuras kamera fiksē vienkāršo cilvēku dzīvi, vai pulciņu ar fotogrāfēm no Kokneses apkaimes, kuru mantojumu var iepazīt, gan skatot kolorizētus attēlus uz papīra, gan turot rokā unikālus stikla negatīvus.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā 17. septembrī, pulksten 17 prezentēs Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 mākslas intervences projektu "(Ne)redzamās autores" un pulksten 17.30 norisināsies lekcija, kuru vadīs Latvijas Fotogrāfijas muzeja pētniece Guna Ševkina.

Kāpēc tik maz zinām šīm sievietēm? 

"Pašā fotogrāfijas vidē sieviešu bloķēšana nenotika, gluži otrādi, daudzas bija ļoti atbalstītas. Mārtiņš Buclers, Vilis Rīdzinieks, Mārtiņš Lapiņš mēģināja viņas virzīt un atbalstīt, virzīt arī uz starptautiskām izstādēm, kur viņas arī saņēma novērtējumus. Cits jautājums ir tā laika kultūras vide pati par sevi, tā laika kritiķi, sabiedrības domas paudēji, kuri bija ļoti kritiski pret to, ka sievietes mēģina ielauzties gan kultūras sfērā profesionālā līmenī, arī politikā. Tā īsti nepieklājas dāmai," skaidro Šelda Puķīte.

Savukārt no 2021.gada norisināsies plašāks pētījums „Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā”. Tas ilgs trīs gadus,

"Arī mēs projekta pieteikumā runājām par šo neredzamību un vēstures paplašināšanu," ar projektu iepazīstina literatūras zinātniece Eva Kristsone-Eglāja. "Vēsturi var uzrakstīt tādu, kāda tā ir šobrīd, bet mēs to varam paplašināt. Esam līdz tam nonākuši, lai tajā iekļautu sieviešu vārdus, kuras bija ļoti klātesošas, ļoti būtiska procesa sastāvdaļa, bet vai nu nevarēja tobrīd uzrakstīt to paplašināto vēsturi, vai negribēja. Tagad ir pienācis tas brīdis."

Projekta virstēma - paskatīties sievietes starpdisciplināri dažādās jomās, kā viņas darbojas rakstniecībā, politikā, izlgītībā, sociālajā darbā, mākslā. Sanācis, ka sieviešu pētnieces ir pašas sievietes.

Rezultātā taps monogrāfija un paralēli tiks veidota datubāze, kur būs pieejami šo sieviešu vārdi un informācija, kas būs iegūta par viņam.