Šīs nedēļas lielais kultūras notikums ir Rīgas starptautiskā kinofestivāla atklāšana. Kultūras rondo saruna ar Ņujorkā dzīvojošo animatori, režisori un scenāristi Signi Baumani, kuras pilnmetrāžas animācijas filma „Mans laulību projekts” 13. oktobra vakarā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kā festivāla atklāšanas filma.

Signe Baumane stāsta gan to, cik tuvu ir animācija un filozofija, kādās tehnikās filma tapusi un kāpēc joprojām filmas būtu jāskatās kinoteātros kopā ar daudziem citiem cilvēkiem.

"Šī filma ir vienīgā, kas pārstāv noteiktu žanru – bioloģiskais trilleris," bilst Signe Baumane un piebilst, ka žanru pati izdomājusi. "Ja gribi noskaidrot, uzzināt, kas nogalināja, nokāva tavas iepriekšējas attiecības, šī ir filma, kas jānoskatās."

Signe Baumane atzīst, ka jaunākā filma "Mans laulību projekts" ir filmas "Akmeņi manās kabatās" turpinājums. 

"Es esmu teikusi, ka šī būs triloģija," bilst Signe Baumane, atzīstot, ka filmas nav tik cieši saistītas, lai būtu pirmā, otrā un trešā daļa, bet saistītas tās ir. "Trešā filma manā galvā lēnām vārās, jāskatās, kas notiks."

Cik daudz filmā ir autobiogrāfisku faktu?

"Šī nav dokumentāla filma, nav arī tīri autobiogrāfiska. Tā ir filma, kuru ir iedvesmojuši notikumi manā dzīvē. Daudzi tēli ir salikti kopā no vairākiem, vai arī fakti vienkāršoti, vai salikti kopā. Ja sāc stāstīt īsto dzīvi, ir ļoti garlaicīgi. Ja mēģini pastāstīt patiesību, kā redzi, kā jūti dzīvi, tad šie fakti jāsakārto tā, ka tie vairs nav fakti, bet patiesība. Tas ir mans princips."

Kā no filozofijas studijām Maskavā nonāca līdz animācijas filmām?

"Ar vienu soli. Filozofija un animācija ir brālēns un māsīca, māsīcas, nē, brālis un māsa, ļoti tuvu stāv. Jo filozofija arī rīkojas ar abstraktiem terminiem un animācija ir abstrakcija, katrs zīmējums ir abstrakcija," atzīst Signe Baumane. "Tāpēc bieži vien cilvēki nespēj skatīties animāciju, jo tavām smadzenēm ir daudz vairāk jāstrādā, lai to uztvertu un pārstrādātu. Tie tēli vairāk ir simboli, nevis īsti."