Skolēnu pūtēju orķestri parādīs Latvijas vēsturiskos posmus muzikāli koncertā “Vienā elpā”

5. maijā pulksten 17 Ķīpsalas hallē notiks VIII  Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru salidojuma koncerts “Vienā elpā”. Turpat 1500 jaunie mūziķi izstāstīs Latvijas valsts simtgades vēsturi. Koncertā piedalīsies 37 labākie skolēnu pūtēju orķestri no visiem novadiem.  

“Koncerta iecere ir parādīt Latvijas vēsturiskos posmus muzikāli pūtēju orķestru izpildījumā,” skaidro Māris Visendorfs. “Tautiskais posms, tālāk profesionālās latviešu mūzikas sākumi, Latvijas laiks jeb Ulmaņa laiks, padomju laiks un mūsdienas. Tie ir nosacīti pieci lieli bloki, kurus izglītības iestāžu pūtēju orķestri koncertā atainos mūzikā. Koncertam izraudzīti skaņdarbi, kas varētu ilustrēt katru laiku."

VIII Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru salidojuma koncertā “Vienā elpā” iecerēts atspoguļot Latvijas simtgades vēstures stāstu mūzikā. Par koncerta programmu un dalībniekiem Kultūras Rondo stāsta koncerta idejas autors, diriģents J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas pūtēju orķestra “Intermezzo” vadītājs Māris Visendorfs, režisore Inga Krišāne un Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba vecākais referents Egils Šķetris. ar defilē programmu koncerta laikā stāsta Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra defilē vadītāja Ilze Līviņa. 

Inga Krišāne atklāj, ka orķestru spēli skaniskajā izpušķojumā papildinās ar informāciju par katru desmitgadi. Jaunais aktieris Raimonds Celms informāciju par katru desmitgadi mēģinās pārvēst tādās intonācijas, kā runāja 1917. gadā, 1927., 1937., 1947. utt.

Egils Šķetris bilst, ka grūti atrast skaņdarbus, kas patīk jauniešiem, arī svarīgi izvērtēt grūtības pakāpi, lai nospēlēt varētu visi. Šis koncerts savā ziņā ir kā starpposma pasākums starp dziesmu svētkiem, arī repertuāra meklēšana.

Koncertā skanēs tautas mūzika un skaņdarbi, kas tapuši Latvijas brīvvalsts laikā līdz pat mūsdienām. Atmiņā tiks atsaukta melodiskā latgaliešu tautas dziesma “Aiz ezera augsti kalni” Raimonda Paula apdarē, “Rikšiem bērīti es palaidu” Raita Rēriha apdarē un  latviešu klasiskās mūzikas pērles – Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Andreja Jurjāna “Trimpus maršs” un Jāņa Ivanova “Svinīgā prelūdija”, kas koncertā skanēs mūsdienīgos aranžējumos.  

Līdzās tiem koncertā skanēs arī Aivara Krūmiņa “Fantāzija par latviešu strēlnieku dziesmu melodijām” un popurija “Brāļi Laivinieki” pirmatskaņojums. Tajā ietverti abu kupletistu un Alfrēda Vintera 30. gadu hiti, kas tolaik bija tikpat populāri kā Raimonda Paula mūzika šodien. Atzīmējot izcilā pūtēju orķestru diriģenta, pedagoga un komponista Gunāra Ordelovska 90. jubileju, programmā ir ietverta G. Ordelovska  “Melodija” no pūtēju orķestru repertuāra zelta fonda. Koncertu noslēgs Raimonda Paula popurijs “No Kolkas  līdz Rēzeknei” par “Dzeguzītes” dziesmām, kas Aivara Krūmiņa aranžijā iekrāsosies jaunās muzikālās krāsās. Vēl koncertā skanēs Baumaņu Kārļa, Jura Kulakova, Jāņa Lūsēna, Alfrēda Feila un citu skaņražu sacerējumi.  

Programmu papildinās krāšņi orķestra defilē priekšnesumi, ko, rībot bungām un skanot taurēm, izpildīs Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris un jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis”, kā arī Latvijas Republikas Zemessardzes jauniešu pūtēju orķestra atskaņotās intermēdijas.