Kādas stikla īpašības māksliniece izmanto savos darbos, kā top vērienīgas telpiskās instalācijas un kas raksturīgs darbiem, kurus redzēsim izstādē, Kultūras rondo iztaujā stikla mākslinieci Andu Munkevicu, kuras  personālizstāde “Pārmijas” no 15. janvāra būs apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

"Caur šo materiālu, ar kuru strādāju, aicinu mazliet pārdomāt. Tāpēc ir nosaukums "Pārmijas", jo manā latviskā filozofiskā sajūtā tas ir virziens, kustība un šajā kustībā jāizvēlas. Tās ir kā vērtību pārmijas," skaidro māksliniece Anda Munkevica.

Mākslinieces monumentālie darbi ir pat vairākus simtus kilogramus smagi. 

"Bet tas ir materiāls, kas nekad nepiedod kļūdas, pārāk ciets, trausls, smags, arī elitārs un dārgs apstrādē. Šis nav materiāls, kurā var strādāt viens, ir nepieciešama komanda, atzīst Anda Munkevica. "Darbi, kas ir līdz 30 kg, es viņus saucu par auskariņiem, varu pacelt pati. Man nav vajadzīga komanda."

Viena skulptūra var paņemt trīs mēnešus.

"Sauc jau mani par traku, kam tev tas vajadzīgs, kurš to novērtēs. Tā ir, es to saprotu, bet tu nevari savādāk, tas ir kā dziedātājam vajag dziedāt un trompetistam jāspēlē trompete, un futbolistam bumba," uzskata Anda Munkevica.

Anda Munkevica ir vadošā stikla māksliniece Latvijā, kura ar šo mediju strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Alegoriskos un simboliskos tēlos viņa iemieso eksistenciālas pārdomas un risina ētiskas dilemmas. Autores vērienīgajām telpiskajām instalācijām un izvērstajiem darbu cikliem raksturīgs filozofisks apcerīgums. Māksliniece brīvi pārvalda plašu stikla tehnoloģiskās apstrādes spektru. Stikls tiek tonēts, kausēts, liekts, būvēts, griezts, plēsts, pulēts, gravēts un apstrādāts vēl daudzos citos veidos, ietiecoties autortehnikas laukā. Ar apbrīnojamu meistarību Anda Munkevica izmanto materiāla plastiskās un vizuālās īpašības, komponē krāsas un gaismas saspēli, radot savdabīgu, stiklam vien piemītošu jutekliskumu. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs uzskata, ka “viņas skulptūrās spilgti atklājas tēlnieciski būtiskais”.

Andas Munkevicas personālizstādē “Pārmijas” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāmas pēdējos piecos gados tapušās kompozīcijas. Lielāko daļu darbu māksliniece radījusi tieši šai izstādei. Projekta tematiskais vadmotīvs ir pārejas brīdis, krustceles. Tās ir laika krustceles un rīcības krustceles, kad saskaries ar eksistenciāliem izaicinājumiem un nekādi ārēji marķieri nepalīdz tajos orientēties – nākas ieskatīties sevī, uzdot jautājumus savai sirdsapziņai, izdarīt izvēles un atrast gaismu tālākam ceļam.

“Pārmiju” tēmu izstādē izspēlē divas galvenās kompozīcijas. Tās ir instalācija “Identitātes taka” un kopa “Laika varā”, kas sastāv no trim cikliem: “Melnie zirgi”, “Baltie zirgi” un “Zilie zirgi”. T.s. Zirgu ciklā tiek pretnostatīts miers, samierināšana, erotika un līdzsvarojošs maigums iepretim radošajam, urdošajam garam, spēkam un iznīcībai. Tās ir alegoriskas kompozīcijas, kuras iemieso pilnu dzīves gājumu ar tā stabilajiem un kontrastējošajiem punktiem – dzīves kardiogrammu. Savukārt “Identitātes taka” ir kā šķīstītava – tā rituāli izved cauri likteņa triecienu pieredzei, kas sākotnēji pazemo, bet tad, soli pa solim, rosina atdzimt un pacelties pāri. Savukārt “Sabiedrība”, “Sīzifi”, “Novērotāji” un citi darbi paplašina izstādes tēmu, ļaujot to sajūgt ar konkrētu sociālās realitātes dimensiju vai arī mudina interpretēt izstādē redzamo pārlaicīgās kategorijās.