Streiča filmu retrospekcija: "Cilvēka bērns"

“"Cilvēka bērnā" tiešām cilvēks ir kā vērtība,” par Jāņa Streiča filmu "Cilvēka bērns" (1991) bilst kultūrvēsturniece no Latgales Maija Upeniece. "Filmā var nolasīt savu ģimeni, savus radus, draugus un paziņas.... To iemīļoja uzreiz un tikpat stipri mīļo arī šodien." 

"Es nāku no bijušā Preiļu rajona, no Sīļukalna," turpina Upeniece. "Filma bija mums pašiem bija kā iedrošinājums, novērtējums lietām, kas ikdienā ir. Iepriekš bija izteikti jūtams, ka latgaliski var runāt tikai par kādiem jokiem, pasmejoties, turklāt ar negatīvu pieskaņu. Tas mums pašiem vietējiem, tiem, kuri lieto ikdienā latgaliešu valodu, ir sāpīgi. Filma bija iedrošinājums, ka mums ir labi joki, ka mēs varam jokot ar pozitīvu pieskaņu latgaliski."

Upeniece bilst, ka daudzi teicieni no filmas joprojām dzīvo ikdienā. Un vienmēr, kad to pasaka, acu priekšā arī ir epizode no filmas.

"Labi, ka mums ir Klīdzējs, labi ka ir Streičs, ka ir Boņuks," vērtē Upeniece.