Tapis pētījums par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi

Biedrība "Sēlijas kultūras projekti" izdevusi pētījumu par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi. Kultūras rondo studijā par Latvijas industriālā mantojuma tālāk izzināšanu saruna ar Sēlijas kultūras projektu vadītāju Agnesi Neiju, domnīcas “Creative Museum” vadītāju Inetu Zelči-Sīmansoni un industriālā mantojuma ekspertu Tomu Altbergu.

30.jūnijā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notiks grāmatas “600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā - būvniecība, mērķi, ietekme’’ atvēršana un uz šo pasākumu tiek aicināts ikviens interesents. Grāmata tapusi, veicot nebijuši visaptverošu Sēlijas šaursliežu dzelzceļu izpēti gan kartogrāfijas, gan dzelzceļa izbūves, gan militārās un sociāli ekonomiskās vēstures kontekstā, un tās autori ir pētnieku komanda: vēsturnieki – militārās un dzelzceļa jomas pārzinātāji, ģeogrāfs -kartogrāfijas profesionālis un dzelzceļa industriālā mantojuma eksperts.

Līdz šim Latvijas šaursliežu dzelzceļiem veltītajos darbos lauku dzelzceļi aplūkoti samērā vispārīgi, koncentrējoties uz to būvniecības un ekspluatācijas sākuma posmu Pirmā pasaules kara laikā un uzreiz pēc tā. Arī 600 mm dzelzceļš Sēlijā vairāk bijis skatīts neliela apjoma darbos, bet šo dzelzceļu lietošana vispārējā pasažieru un kravu satiksmē, īpaši laikā pēc 1945.gada, līdz šim bija palikusi ārpus Rietumeiropas dzelzceļu vēstures pētnieku interešu loka.

Sākotnēji, Pirmā pasaules kara laikā, 600mm dzelzceļš Sēlijā tika radīts kā Vācijas armijas militāra infrastruktūra frontes apgādes vajadzībām, kokmateriālu un citu saimniecisku labumu izvešanai no okupētajām teritorijām, bet vēlākajos gados dažādu politisko režīmu laikā izmantots kā saimnieciska infrastruktūra. 

Pētnieku grupas mērķis bija ne vien izzināt šī dzelzceļa būvniecības gaitu, ekspluatācijas mērķus un ietekmi reģiona attīstībā, bet arī iegūt pēc iespējas precīzāku informāciju par dzelzceļa trašu izvietojumu dabā, izmantojot zemes virsmas aerolāzerskenēšanas jeb LiDAR (Light Detection and Ranging) datu kopumu. Monogrāfijas vajadzībām muzejos, bibliotēkās, arhīvos un pie privātkolekcionāriem tika uzmeklētas Pirmā pasaules kara laika fotogrāfijas, tāpat veikta dzelzceļa infrastruktūras fragmentu foto fiksācija dabā.

Projekta zinātniskais redaktors ir Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, redaktore un korektore - Dr. philol. Austra Celmiņa-Ķeirāne, tekstu tulkojumi angļu valodā - Māra Kokina, izdevuma dizains un makets -  Kirils Kirasirovs, projekta vadītāja - Agnese Neija.