Kā mazināt plaisu starp skatuves mākslas radītājiem un vērtētājiem (kritiķiem) - šis ir viens no aspektiem topošo teātra zinātnes studentu mācību procesā. Mācību kursa „Teātra mākslinieku radošā darba specifika” ietvaros uz nodarbībām nākuši teātra praktiķi, lai topošos teātra zinātniekus un kritiķus iepazīstinātu ar sava radošā darba specifiku.

Latvijas Universitātes 77.konferences ietvaros 11. februārī notika radošs seminārs par teātra teorijas un prakses attiecībām.

onferenci atklāja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lektore Ieva Rodiņa, atgādinot, ka līdz šim konferences bijušas gan akadēmiskākas, gan radošam dialogam rosinošas. Šī gada konference izriet no virkne semināriem, kuros topošie teātra kritiķi tikušies ar teātra praktiķiem – režisoriem, aktieriem, dramaturgiem un laikmetīgās dejas pārstāvjiem.

“Domāju, ka šādas tikšanās, kad teātra mākslinieki atnāk, kad viņus var ieraudzīt vaigā un tiešām uzzināt no viņiem viņu skatupunktu, piemēram, uz teātra kritiku, tā ir tomēr ļoti būtiska atgriezeniskā saite,

kuras, ikdienā mācoties, protams, nav,” vērtē Ieva Rodiņa. “Topošajiem teātra zinātniekiem, protams, ir ļoti bieži tā sajūta, ka tu esi viens ar grāmatām, ka šī teorija ir tiešām grāmatu lapaspusēs, bet, tiekoties ar māksliniekiem, ir reālā sajūta, ka tas, ko mēs mācāmies, ka tas tiešām ir teātris, ka mēs apgūstam to, kas mums vēlāk arī dzīvē var noderēt. Un es to saku arī kā cilvēks, kas šajā fakultātē ir mācījies.”

Rodiņa atgādinā, ka viņas mācību laikā topošajiem kritiķiem bijusi iespēja doties praksē uz teātri, vērot izrāžu mēģinājumus un redzēt šo procesu no iekšienes.

“No otras puses, šīs tikšanās ir svarīgas tādēļ, ka te veidojas dialogs, un tā arī bija šī semināra iecere, respektīvi, vienā telpā salaist teātra kritiķus un praktiķus un mēģināt noskaidrot, vai šī atgriezeniskā saite ir vajadzīga abām pusēm,” uzskata Rodiņa.

Ieva Rodiņa sola, ka šīs diskusijas atstāstījums tiks publicēts interneta vietnē Kroders.lv, lai rosinātu turpmākās diskusijas jau interneta formātā.