Tuvojoties teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes simtgadei, tiek apzināts viņas arhīvs un top grāmata par viņas dzīvi padomju laikā. Kā viņa pati reiz teikusi – prātā nāk tikai anekdotiskas un traģikomiskas epizodes.

Februāris ir Valentīnas Freimanes mēnesis, jo viņas dzimšanas diena ir 1922. gada 18. februāris, bet aiziešanas – 2018. gada 16. februāris. Ir pavisam dīvaini domāt par teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes simtgadi, kas būs februārī pēc gada. Un tomēr – kopš brīža, kad nolēmām atcerēties Valentīnu arī Radio ēterā, man ir bijušas negaidīti piepildītas dienas, klausoties savas un Rutas Rikšes sarunas ar Valentīnu Rīgā un Berlīnē.

Šajā Kultūras Rondo piedāvājām tādu atvērtu stāstu, kur galvenā loma ir Valentīnai Freimanei, bet piedalās arī Jolanta Treile, kura pierakstīja Valentīnas stāstus otrajai grāmatai un tagad strādā ar manuskriptu; Maija Zvejniece, kura Latvijas Nacionālās bibliotēkas audiovizuālajā lasītavā iedvesmojas no Valentīnas arhīva; Marta Dziļuma – Nacionālās bibliotēkas projektu koordinatore, arī Valentīnas radiniece.

Jolanta Treile divu gadu garumā uzklausīja, ierakstīja un pierakstīja Valentīnas Freimanes stāstus par padomju laiku. Līdz Valentīnas simtgadei vajadzētu būt gatavai grāmatai, par kuru domā vairāki radoši cilvēki. Jolanta Treile ir apņēmusies līdz vasarai sakārtot manuskriptu.

Kā tas bija toreiz, kad pasaulē notika tik daudz kas, ko nedrīkstēja ne redzēt, ne lasīt? Kā tas bija toreiz, kad nebija legālu ceļu, lai noskatītos filmas, izrādes un televīzijas pārraides. Pa kādiem ceļiem padomju īstenībā tomēr nonāca pasaules mākslā svarīgākais? Šos jautājumus „brīvībā dzimušajai paaudzei” varētu būt grūti izskaidrot. Varbūt Valentīnas Freimanes video arhīvs varētu radīt šī sirreālā laika ainu. Par to domā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas audiovizuālās lasītavas galvenā bibliogrāfe Maija Zvejniece.