No 13. līdz 15. oktobrim norisinājās 13. Starptautiskais baltistu kongress "Baltu valodas laikā un telpā". Baltistu kongresu tradīcija aizsākās 1965. gadā Viļņā. Rīgā kongresi notikuši 1980., 1995., 2000. un 2010. gadā. Kādas tendences valodas attīstībā eksperti pārrunāja aizvadītajā kongresā, Kultūras rondo atklāj valodnieces - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa.

Andra Kalnača skaidro, ka kongress notiek reizi piecos gados, un, iespējams, tas savulaik bija latviešu un lietuviešu valodnieku uz āru nepausts solidaritātes pasākums padomju laikā.

Sandra Rapa vērtē norāda, ka šogad kongresā bija 140 referātu. Tēmu loks ar katru kongresu kļūst arvien plašāks parasti ir divas lielas  tēmas: baltu valodu etnoģenēzes pētniecība un mūsdienu baltu valodu stāvokļa pētniecība. Šogad pievienojās aktuāla tēma, kā baltu valodas dzīvo digitālajā pasaulē.

 

"Baltu valodām jāienāk digitālajā pasaulē, lai jebkurš var sarunāties datorā arī mūsu valodās. Pagaidām ir tā, ka pretī bieži ir angļu valoda. Vajag vairāk latviešu vārdus un latviešu stāstus radīt. Šajā aspektā baltistu darbs ir nozīmīgs," atzīst Sanda Rapa.