Tomasa Manna "Burvju kalns" Valmieras teātrī meklē šodienas kontekstu

Tomasa Manna "Burvju kalns" Valmieras teātrī meklē šodienas kontekstu jautājumam "kas es esmu?" un rada traģikomēdiju. Kultūras rondo saruna ar režisoru Tomu Treini un dramaturģi Justīni Kļavu. Ierakstā uzklausām izrādes aktierus.

Par romāna lasīšanu, par izrādi un lomām stāsta Tālivaldis Lasmanis, Mārtiņš Liepa, Artis Jančevskis un Māra Mennika.

Raidījumā skan arī Jēkaba Jančevska izrādei rakstītā mūzika.

"Burvju kalns" Valmieras teātra drosmīgajā Justīnes Kļavas dramatizējumā un Toma Treiņa režijā tika nominēts "Spēlmaņu naktij"  kā Gada lielās formas izrāde, arī par jaundarbu mūzikā nomināciju ieguva komponists Jēkabs Jančevskis, par Gada aktieri otrā plāna lomā - Tālivaldis Lasmanis par Ludoviko Septembrīni lomu. Bet galvenās - Hansa Kastorpa - lomas atveidotājs Artis Jančevskis kļuva par 2024./ 2025. gada sezonas Gada aktieri.

Pirms simts gadiem tapušais Tomasa Manna romāns, viņa paša vārdiem runājot, ir par "Eiropas civilizāciju". Droši vien tam nav noteicoša loma iestudējuma tapšanā, bet Tomasam Mannam šogad aprit 150. gadadiena un 2024. gadā apritēja simtā gadskārta kopš sarakstīts romāns "Burvju kalns".

Sākumā romāns "Burvju kalns" nemaz neesot bijis iecerēts tik apjomīgs, bet Pirmais pasaules karš lika autoram savu sākotnējo literāro nodomu mainīt - šīs Nobela prēmijas laureāta literatūrā, vācu klasiķa Tomasa Manna romāns tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem literārajiem darbiem Eiropā, romāns, kurā uzdotie jautājumi diemžēl ir pārāk aktuāli arī pēc simts gadiem.

Šķietamais miers, pat letarģiskā snauda Davosas sanatorijā ir mānīga. Eiropas sabiedrība pirms kara ir nemierīga un dažādu mācību un fanātisku darbību pārņemta. Arī sanatorijā. Pie tam tur notiek nemitīgi disputi par humānismu un karu.