Par režisori, aktrisi, teorētiķi un pedagoģi Annu Lācis, kas pasaulē pazīstama kā Asja Lācis un kura ar savu spilgto personību iedvesmojusi daudzus tā laika kultūras pārstāvjus, arī slaveno vācu filozofu Valteru Benjaminu, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar Laikmetīgā mākslas centra izstādes “Asja Lācis. Avangarda inženiere” konsultanti Māru Žeikari un filozofa Valtera Benjamina grāmatas „Maskavas dienasgrāmata” tulkotāju Igoru Šuvajevu.

Raidījumā Dzimtas saknes esam stāstījuši romantisko stāstu, kā Neapolē satiekas teātra režisore Anna Lācis un ebreju izcelsmes vācu filozofs Valters Benjamins. 1926./ 27. gadā šīs romantiskās pieķeršanās vadīts viņš dodas pie Annas uz Maskavu. Kā viņš redz Maskavu, ko domā, kādus iespaidus rod, tas apkopots viņa „Maskavas dienasgrāmatā”. Tā tika izdota tikai pēc Annas Lācis nāves.

“Joprojām neesmu pārliecināts, ka šo tekstu var uzskatīt par dienasgrāmatu jeb kaut ko tādu, ko cilvēks katru dienu pieraksta. Šķiet, klāt ir nācis vēl kaut kas, lai arī iespaidi un pārdzīvojumi ir precīzi fiksēti. Tas rada to sireālo izjūtu,” atzīst Igors Šuvajevs.

Lasot darbu rodas bulgakoviskas sajūtas, bet ieraksti dienasgrāmatā liecina, ka Benjaminam Bulgakovs nav bijis pieņemams.

Izstādi par Asju Lācis – starptautiski atzītu, bet Latvijā līdz šim neatklātu vienu no 20. gadsimta spilgtākajām latviešu radošajām personībām, veido Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un kurators Andris Brinkmanis. “Asja Lācis. Avangarda inženiere” būs aplūkojama no 31. janvāra līdz 31. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā.

"Tulkojums ir maza daļiņa, ko varam atklāt par Annu Lācis kā par personību, ir daudz netulkotu materiālu," atzšit Māra Žeikare. "Izstāde unikāla ar to, ka būs materiāli no dažādām pasaules vietām, kurators ir apzinājis un izpētījis materiālus no dažādiem arhīviem, lai uzbūvētu citādu skatījumu, ne to, kas ir zināms kā Valtera skatījums, viņas meitas skatījums, ir taču arī pašas atmiņas, viņas grāmata “Sarkānā neļķe”, ir ko pētīt, ir ko tulkot."

“Ir daži teksti, kas figurē kā Benjamina teksti, aizdomas, ka tas ir abu kopdarbs. Ar laiku gan atklāsies,” min Šuvajevs.

Anna Lāce (dz. Liepiņa (1891–1979) pasaulē ir pazīstama kā Asja Lācis, un viņas metodes teātrī ir plaši zināmas starptautiskā apritē. Režisore, aktrise, teorētiķe, pedagoģe, nenogurstoša meklētāja un eksperimentatore, starpniece starp avangarda vācu, latviešu un krievu kultūrām, kura ar savu pieredzi un spilgto personību iedvesmojusi daudzus tā laika kultūras dižgarus.

Valtera Benjamina darbs „Maskavas dienasgrāmata" pirmo reizi publicēta 1980. gadā, jau pēc Annas Lācis nāves.

Kaselē laikmetīgās mākslas skatē "documenta" 2017.gadā bija Andra Brikmaņa veidota ekspozīcija, veltīta Asjai Lācis, kur bija vairāk atklāta viņas saikne ar Rietumu intelektuāļiem. Rīgā izstādē būs vairāk stāsts par viņu pašu.