Kultūras rondo viesojas tulkotāja un psiholoģe Līna Meļņika, lai runātu par ukraiņu literatūras svarīgajiem vārdiem, kurus līdz šim pārsedza krievu "maigā vara".

"Visu laiku strādāju, visi notikumi ir saistīt ar karu, saistīti ar to, kas notiek Ukrainā, kas notiek frontē, vai ir ieroči, vai nav, ir nauda, vai nav. Man lielas, visa mana dzīve ir tur. Un daļa darba, jo tulkoju grāmatas un vēl strādāju pilnu slodzi kā psihoterapeite. Strādāju ar kara bēgļiem, ar ukraiņiem Latvijā," savu ikdienu raksturo Līna Meļņika.

Arī Līnas mamma dzīvo Latvijā, ir sadraudzējusies ar latvieti, kura ir precējusies ar ukraini, un mācās latviešu valodu.

Tās, ka mēs nezinām Ukrainas kultūru un tikai tagad to iepazīstam un atklājam, diemžēl pateicoties karam, ir bijusi apzināta politika, uzskata Līna Meļņika.

"Domāju, ka noteikti Krievijas tērēja daudz naudas krievu kultūras sabiedriskajām attiecibām. Tajā pašā laikā mēģinot iznīcināt mazāku valstu kultūras," atzīst Līna Meļņika. Savā ziņā piesavinoties tās sev. Kā piemērus viņa min mākslinieku Kuindži un Maļeviču, kurus pazīstam kā krievu māksliniekus, lai arī viņi nāk no Ukrainas.

Sarunā Līna Meļņika stāsta par sev tuviem Ukrainas rakstniekiem, kā arī min "Ukrainas almanahu", kurš iznāca 2023. gada novembrī un kurā iekļauti ukraiņu autoru darbu atdzejojumi un tulkojumi.

Pašas Līnas Meļņikas kontā ir latviešu literatūras tulkojumi ukraiņu valodā – Akurātera, Noras Ikstenas, Blaumaņa un Laura Gundara darbi.

Pirmā tikšanās ar Līnu Meļņiku bija drīz pēc kara Ukrainā sākumā, kad viņa Latvijā bija ieradusies kopā ar mammu: