Vai pēdējā laikā esat skatījušies televīziju un prātojuši, kāpēc dažos kanālos filmu un raidījumu tulkojumus latviešu valodā sākusi ielasīt savāda robotiska balss, kas Kārli Divpadsmito izrunā kā „Kārli iks ī ī”? Tā izklausās mākslīgā intelekta risinājumi, ko kanāli steiguši izmantot saistībā ar izmaiņām likumā, kas stājās spēkā šopavasar. Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir TV skatīšanās nākotne un kā šī brīža mākslīgā intelekta balss risinājumus vērtē skatītāji, kanālu pārstāvji un uzraugi?

Vai pēdējā laikā esat skatījušies televīziju un prātojuši, kāpēc dažos kanālos filmu un raidījumu tulkojumus latviešu valodā sākusi ielasīt savāda robotiska balss, kas Kārli Divpadsmito izrunā kā „Kārli iks ī ī”? Tā izklausās mākslīgā intelekta risinājumi, ko kanāli steiguši izmantot saistībā ar izmaiņām likumā, kas stājās spēkā šopavasar. Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir TV skatīšanās nākotne un kā šī brīža mākslīgā intelekta balss risinājumus vērtē skatītāji, kanālu pārstāvji un uzraugi?

Dažādi kanāli, pavisam atšķirīgs saturs, bet viena un tā pati balss, kas bezkaislīgi lasa subtitrus latviešu valodā. Aktrise un daudziem pazīstamā filmu un seriālu balss Zane Burnicka to sauc par „nekārtno puisīti”.

Burnicka atceras, kā pirmajā brīdī mēģinājusi saprast, kas to ierunājis. Profesionāls aktieris tas nav, arī neprofesionāls nē… Trenētajai aktrises ausij bijis pavisam savādi apjaust, ka tā nemaz nav cilvēka balss. Ar sāpi par to, kā mākslīgais intelekts vairākos kanālos sabojājis viņas mīļākos seriālus, ietaupot uz jau tā maz apmaksāto ierunātāju rēķina, viņa dalījās sociālajā tīklā „Facebook”. Desmitiem cilvēku komentāros piekrita.

Viens no tiem, kas pievienojās Zanes Burnickas „Facebook” paustajam sašutumam, ir režisors un pasniedzējs Pēteris Krilovs, balss un ieskaņošanas kvalitāti nosaucot par „pilnīgu mēslu”. Sarunā ar Latvijas Radio Krilovs saka: tā ir necieņa pret skatītājiem, jo ar šādu robotisku balsi mākslai tiek atņemta būtiska sastāvdaļa – emocijas.

Uzņēmums, kas Baltijā pārstāv Zanes Burnickas sarunā pieminēto „Epic Drama” un virkni citu starptautisko kanālu, ir Igaunijā bāzētais „Wide Media”, kura vadītājs Pēteris Remerts labprāt atsaucas sarunai ar Latvijas Radio. „Wide Media” ir viens no uzņēmumiem, kas šogad latviskā skaņu celiņa nodrošināšanai sācis izmantot mākslīgo intelektu. Un iemesls tam ir maijā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas televīzijas programmu izplatītājiem liek nodrošināt latviešu valodas audio celiņu programmām, kam līdz šim audio tulkojums bija tikai krievu vai kādā citā valodā, kas nav ES dalībvalsts vai EEZ valstu oficiālā valoda. Līdz maijam aktieru balsīs ierunātu latvisko tulkojumu „Wide Media” piedāvāja piecos no 20 kanāliem, pārējos bija tikai subtitri. Līdz ar likuma grozījumiem nācās pieņemt lēmumu, ko darīt.

Laika ieviest jaunās prasības par audio celiņu latviski bija maz, un nelielajā Baltijas tirgū, kur reklāmas ieņēmumi ir pieticīgi un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aizliegtajiem Krievijas propagandas kanāliem sarucis arī maksas televīzijas abonentu skaits, mākslīgā intelekta balss bijis vienīgais izdevīgais variants. Otra iespēja būtu atteikties arī no jau iepriekš eksistējušā krievu audio celiņa un atstāt kanālu tikai oriģinālvalodā, skaidro Remerts.

Pēc Remerta teiktā, viņa uzņēmuma pārstāvēto kanālu reitingi mākslīgā intelekta balss dēļ nav cietuši. Turklāt daļa skatītāju to neklausās, jo izvēlas skatīties saturu krieviski vai oriģinālvalodā ar subtitriem. Uzņēmums plāno līdz gada beigām paplašināt mākslīgās balss lietojumu vēl uz vairākiem kanāliem, bet Remerts sola, ka aktierus tas neaizvietos.

Risinājumu uzlabošanai sola sekot līdzi arī nozares uzraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Kā Latvijas Radio norāda padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP seko līdzi diskusijām par mākslīgā intelekta balsīm ēterā.

NEPLP sola gada otrajā pusē veikt visaptverošu monitoringu, kā TV kanāli ievēro jauno likuma normu par skaņu celiņiem latviešu valodā, un pievērsīšot uzmanību arī mākslīgā intelekta risinājumiem. Latviešu valodas kvalitāti varētu vērtēt sadarbībā ar Valsts valodas centru.

Lai gan mākslīgā intelekta balsis televīzijas ekrānos ienāk arvien vairāk, augošā satura dēļ aktieriem tekstu ielasīšanā pašlaik darba pietiek. Tikai honorāri palikuši divtūkstošo gadu līmenī, nopūšas Zane Burnicka.

Savukārt režisors Pēteris Krilovs nešaubās, ka balss tehnoloģijas attīstīsies ātri un kļūs arvien reālistiskākas, tomēr arī viņš netic to spējai pilnībā aizvie vetot cilvēka balss spējas.

TV kanālu pārstāvis Pēteris Remerts no “Wide Media” vērtē, ka ar laiku mākslīgā intelekta balsis latviešu valodā varētu būt tikpat ticamas kā aktieru ierunātās. Tikai grūti pateikt, cik ilgā laikā tas notiks, jo valsts ir maza un valoda – specifiska. Tāpat viņš atzīst, ka aktieriem darbs būs, jo ir tūkstošiem stundu satura, kur joprojām ir nepieciešams aktiera tulkojums.