Šogad 30 gadu jubileja aprit atjaunotajam Latvijas latam un Lietuvas litam, bet Igaunijas krona to atzīmēja jau pērn. Drīzumā būs pagājuši jau 10 gadi, kopš Baltijas valstis pievienojās eiro zonai un ikdienā lieto eiro banknotes un monētas, bet lats, lits un krona tomēr atmiņās ir saglabājušies. Šīs divas  jubilejas ir rosinājušas lielākos Baltijas valstu vēstures muzejus no jauna izsekot Baltijas valstu valūtu rašanās un atdzimšanas procesiem, atklājot naudas vēsturisko, politisko, ekonomisko, kultūras un māksliniecisko nozīmi, izceļot kopīgo un apjaušot atšķirīgo. Un tā tapusi izstāde, kas ir vērienīgs Lietuvas Nacionālā muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Igaunijas Vēstures muzeja sadarbības projekts. Tā nosaukums „Simts gadi: lits, lats, krona”.

Numismātikas izstāde „Simts gadi: lits, lats, krona” ir sava veida ceļojums cauri diviem laika posmiem Baltijas valstu vēsturē, kurā vienkopus apskatāmas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstu valūtas gan no pirmās brīvvalsts laika jeb perioda starp pirmo un otro pasaules karu, gan no  atjaunotās brīvvalsts.

Salīdzinot to, kā pirmās brīvvalsts laikā radusies nacionālā valūta nauda katrā no Baltijas valstīm, spilgti iezīmējas kopīgais Latvijai ar Lietuvu un atšķirīgais ar igauņiem. Izstāde ir  pārsteidzoša, jo stāsts par naudu izrādās var būt emocionāls, baudāms un atklājumu pilns.

Par izstādi stāsta Latvijas nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāju Anda Ozoliņa un pētnieks Mārtiņš Vāveris.