Īss ieskats, kā veidojās Mākslas muzeja „Rīgas birža” vācu romantisma kolekcija. Kā arī jauna iespēja atklāt „Suzani. Kādas izšuvējas stāstu” no Uzbekistānas. Stāsta muzeja „Rīgas birža” vadītāja Daiga Upeniece.

No 9. marta līdz 5. maijam Mākslas muzejs „Rīgas birža” aicina apmeklēt izstādi “Suzani. Vienas izšuvējas stāsts”.

Izšūšana ir viens no sarežģītākajiem tradicionālās mākslas veidiem Uzbekistānā. Vēsturiski izšuvumi bija neatņemama sievietes pūra sastāvdaļa un bieži tika izmantoti mājas interjeros. Mūsdienās tie kļuvuši arī par svarīgiem dizaina un modes elementiem. Suzani ir dekoratīva sienas tekstilija, kas parasti darināta no kokvilnas vai zīda auduma un izšūta ar zīda pavedieniem. Termins cēlies no persiešu vārda “suzan”, kas nozīmē “adata”.

Dažādos Uzbekistānas apgabalos ir vairāki izšūšanas stili ar atšķirīgiem ornamentiem un darināšanas tehnikām. Īpaši izceļas Taškentas skola, ko pārstāv divi galvenie centri – Taškenta un Pskenta. Līdz 20. gadsimta 80. gadiem Taškentas izšūto sienas tekstiliju jeb paljaku tradīcija bija nogrimusi aizmirstībā. 2000. gadu sākumā vadošie meistari pievērsās galvenokārt Nuratas, Buhāras un Šahrisabzas izšūšanas skolu tehniku un ornamentu atjaunošanai. Daudzējādā ziņā Taškentas skolas tradīcijas izzušanu veicinājis paljaku sarežģītais tapšanas process: tekstiliju pamatne, tāpat kā ornamentālie motīvi, tiek veidoti vienlaidus sedzošajā izšūšanas tehnikā, kas ir grūta, dārga un laikietilpīga.