Pirms 500 gadiem, 1517. gada 31. oktobrī  pie Vitenbergas baznīcas vārtiem Martins Luters piesita 95 tēzes. Tā sākās reformācija, kas izmainīja ne tikai baznīcu, bet arī valsti un sabiedrību. Latvijā reformācijas 500. gadadienu atzīmēs ar vairākiem pasākumiem.

Savā ziņā šo pasākumu sēriju ievadīs izstāde muzejā „Rīgas birža”. No 21. janvāra muzejs "Rīgas Birža" aicina uz Lutera laiku paraudzīties caur 15.–20. gadsimta Rietumeiropas grafika prizmu, muzejā būs atvērta izstāde "Reformācijai - 500. Rietumeiropas grafika. 15.-20. gadsimts".

„Ja skatāmies, kas noticis līdz šodienai, reliģisko, politisko un sociālekonomisko apstākļu gadsimtu iespaidā sekoja gadsimtiem ilga kristietības sadrumstalošanās dažādās konfesijās,” Kultūras Rondo norāda mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece. "Izstāde būs par šo stāstu mēs rādīsim reformāciju caur gadsimtiem."

Ekspozīciju ievadīs pirmsreformācijas periods Vācijā, ko atklāj 15. gadsimta vācu mākslinieka Martina Šongauera Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi, norādot atšķirību starp tēmu izvēlēm Reformācijas un katoļu tradīcijā. Lutera laiku iezīmēs Lūkasa Krānaha Vecākā, Albrehta Dīrera, Hansa Holbeina, Hansa Burgmaira darbi.

17. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļos Rembranta un Adriāna fan Ostades oforti. 18. gadsimts un anglikāņu baznīca tiks prezentēta ar Viljama Hogarta un viņa pārstāvētās skolas mākslas darbiem, kuros valda kriticisms un satīra. 19. gadsimta otrās puses franču misticisms atklājas Gistava Dorē (Bībeles ilustrācijās, bet 20. gadsimts – Otto Diksa skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām.

Vēsturnieks Gustavs Strenga telefonintervijā atklāj, ka arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir svarīgi atcerēties un piedalīties reformācijas 500 gadu atceres gadā. „Tieši Luters un reformācija ir brīdis, kad iespiestā grāmata var sākt sevi realizēt. Tas galvenais medijs, caur kuru Luters sāka uzrunāt plašāku auditoriju,” bilst Strenga. Novembrī LNB būs reformācijai veltīta izstāde, ko gatavo kopā ar kolēģiem no Strasbūras Nacionālās un universitātes bibliotēkas.

Latvijas Universitātes (LU) mājaslapā internetā tuvākajās dienās reformācijas notikumu kalendāram, kurā apkopoti notikumi Latvijā saistāmi ar reformācijas jubileju. Kalendārā jau šobrīd ir dažādi ieraksti no LU puses, bilst Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekāni Valda Kļava.

17. martā starptautiska starpdisciplināra konferenci „Reformācijas 500 gadi – reformācija mūsdienu pasaulē”. Šajā konferencē netiks akcentēti notikumi 1517. gadā un 16. gadsimtā, bet izvērtēs, kas no tā atnācis līdz mūsdienām un kā tas nākamo gadsimtu gaitā mainījis pasauli, izveidojot tādu, kādā dzīvojam šodien.

Savukārt Tukuma muzeja pētniece Inta Dišlere atklāj, ka paredzēta izstāde „Gaišais ceļš” Durbes pilī. Muzejs pastiprināti pētījis reformācijas ienākšanu Kurzemē un īpaši tagadējā Tukuma novadā.

„Reformācija ievadīja radikālu pagriezienu visas Eiropas sabiedrības attīstībā. Tas bija ļoti svarīgs solis sabiedrības modernizācijā, jo reformācija  aizsāka notikumu plūsmu, kurai pateicoties, tika demontētas sistēmas, kas valdīja viduslaikos un veidotas jaunas. Cita problēma, ka reformācijas virzītāji un atbalstītāji nedomāja, ka sāk jaunas parādības.  Viņu ideāls bija novērst jauninājumus, kas apmēram tūkstoš gadu laikā bija uzslāņojušies baznīcā. Viņi vēlējās atgriezās pie kristietības vērtībām to sākotnējā tīrajā formā," skaidro Valda Kļava. "Lai to sasniegtu, viņi pielietoja jaunus līdzekļus. Reformācijas nesēji pārliecinājās, ka vecā Romas baznīca 16. gadsimta sākumā nav gatava mainīties, tāpēc šo izmaiņu virzīšanu uzticēja laicīgai politiskai varai. Tas bija jauns. Šodien, atskatoties uz šo laiku, redzam, ka tie bija notikumi, kas ievadīja modernās sabiedrības veidošanos."

"Rīgā reformācijas idejas nonāk ļoti agri. Rīgas pilsēta, Rīgas rāte vēlējās atbalstīt evaņģēliskās idejas un izdarīja to 1522. gada oktobrī, ieceļot sev tīkamo šīs jaunās kustības ideju paudēju Andreasu Knopkenu par Sv. Pētera baznīcas arhidiakonu paudēju. Ar to praksē parādot, ka gatava rīkoties, lai sasniegtu mērķi, jo toreiz tādas personas iecelšana bija Domkapitula kompetence. To ignorējis," turpina Kļava.

Attēlā.  Rembrants. Tirgotāju un naudas mijēju izdzīšana no tempļa. 1635. LNMM kolekcija.