Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir pieejama audio ierakstu kabīne “Veidenbauma studija” kur ikviens var izvēlēties sev tuvāko Eduarda Veidenbauma dzejoli, to skaļi nolasīt un ierakstu saglabāt. Akcija pieejama arī tiešsaistē, kur iespējams gan ielasīt un augšuplādēt audio failu, gan arī sekot populārāko dzejoļu topam un balsot par citu dzejas lasījumiem. Pirmajā akcijas mēnesī ir iegūti 560 dažādi Eduarda Veidenbauma dzejas skandējumi! Populārākie ir dzejoļi “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Jau ziediem rotātas pļavas” un “Es domāju, ka pasaulē”. Akcija Skandē Veidenbaumu turpināsies līdz 30.novembrim. Latvijas Radio dzeju skandēja dzejnieka mājās "Kalāčos" Cēsu pusē Liepas pagastā.

Eduarda Veidenbauma dzeju kā savu izjūt tie, kas tajā ielasījušies. Aicinājums "Skandē Veidenbaumu!" cauri laikiem kopš Veidenbauma nāves 1892. gadā ir sadzirdēts. Jāzina arī, ka viņa izteiksmīgā un jaudīgā dzeja aizgāja tautās tikai pēc dzejnieka nāves. Latvijas Radio fonotēkā atradīsim ne vienu vien liecību. Aktieris Ints Burāns Eduarda Veidenbauma dzeju ieskaņoja 1976. gadā.

Eduarda Veidenbauma dzimtas mājās “Kalāčos” Latvijas Radio viesojās siltā rudens dienā, kad muzeja direktore Tamāra Kurzemniece un muzejpedagoģe Andra Ķīse vēl tikai gatavojās dzejnieka 150. dzimšanas dienas notikumiem. Tie būs svētki, to varēja saprast, kad abas nāca sasveicināties, tērpušās Veidenbauma laika svētku kleitās.

Šis gads “Kalāčos” ir bijis ļoti darbīgs. Vasarā ik dienu trīs četri autobusi ar ceļotājiem – apskatīt 19. gadsimta lauku saimniecības namu, tā krāšņo apkārtni, dzirdēt tā iemītnieku dzīvesstāstus un iepazīt muzeja jaunumus. Muzejs lepojas ar jaunāko ieguvumu – dzejnieka portretu, ko gleznojusi māksliniece Inita Vilks. Gleznā veiksmīgi iekombinēta Veidenbauma dzeja.

“Kalāču” māja beidzot ir ieguvusi jaunu jumtu. Tāpat muzejā atgriezušās restaurētās mēbeles. Tagad rudenī muzejs ir labi apmeklēts. Galvenais, kas interesē apmeklētājus, kāpēc Eduards arvien ir populārs. Bet īstas atbildes uz šo jautājumu nav, varbūt tāpēc, ka rakstījis dzeju visiem laikiem. Arī šodien viņa dzeju var lasīt kā nesen rakstītu.

“Kalāču” saimnieces atklāj, ka Eduardam Veidenbaumam paticis moderni ģērbties, tāpat arī viņa brālim Kārlim. Bildēs Veidenbaums redzams ar spieķi, bieži muzejā prasa, kāpēc jaunam cilvēkam spieķis, tad jāskaidro, ka tolaik kungiem bija modē staigāt ar spieķi. Veidenbaums to nevar atļauties nopirkt, tāpēc izgriezis no paegļa zara.

1. oktobrī “Kalāčos” godam tika svinēta Eduarda Veidenbauma dzīve. Šodien, 3. oktobrī, Veidenbauma 150. dzimšanas dienā, paredzēti piemiņas pasākumi: vietā, kur atradās dzejnieka dzimtās mājās “Glāzniekos” Cēsu pievārtē trijos pēcpusdienā un piemiņas brīdis arī kādreizējā Valmiermuižā (tagad Liepā) sešos vakarā.