Līdz 30. novembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā Rīgā skatāma izstāde “Latviešu mākslinieki Penzas Mākslas skolā”. Stāsts par Penzas mākslas skolu Krievijā, kur Pirmā pasaules kara laikā mācījās vēlākie Latvijas modernisma meistari. Kāpēc šis periods ir īpaši svarīgs Latvijas kultūrvēsturē, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar izstādes “Latviešu mākslinieki Penzas mākslas skolā” veidotājām Nataļju Jevsejevu un Elviju Pohomovu un mākslas zinātnieci Daci Lambergu.

Kara apstākļu iespaidā 1915. gadā Rīgas pilsētas mākslas skolu slēdza. Tās evakuācija nebija iespējama, bet toreizējais skolas direktors Vilhelms Purvītis (1872–1945) panāca, ka daži no audzēkņiem varēja turpināt mācības Krievijas impērijas mākslas skolās. Vairāki no viņiem izvēlējās Penzas Mākslas skolu, kas tika uzskatīta par vienu no labākajām Krievijā un atradās 625 kilometru attālumā no Maskavas.

"Skola kā tāda bija ļoti konservatīva un latviešiem, kas nāca zināmā mērā no Rietumeiropas, tā likās garlaicīga, izņemot viena pasniedzēja Aleksandra Šturmana stāsti par Rietumeiropas mākslu un māksliniekiem, par to, ko paši nebija pieredzējuši," stāsta Dace Lamberga.

Lai gan latviešu jauniešu studijas šajā iestādē notika relatīvi īsu laiku – no 1915. līdz 1917. gadam (daži no Penzas devās prom jau 1916. gadā), Latvijas mākslas vēsturei šis periods ir īpaši svarīgs, jo tajā mācījās jauno mākslinieku paaudze – vēlākie Latvijas modernisma meistari.

Par to, kā dzīvojuši latviešu mākslinieki Penzā, liecina viņu pašu zīmējumos un vēstules draugiem dokumentētais.

Skola, kas norūdīja. Sutas un Beļcovas muzejā būs izstāde par latviešu māksliniekiem Penzā