Ar vērienīgu sarīkojumu “Gūdi” aizvadītās nedēļas nogalē nosvinēta Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upītes iekļaušanu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Upīte ir pazīstama gan ar Ziemeļlatgalei raksturīgā folkloras mantojuma glabāšanu un aktīvu popularizēšanu, gan ar to, ka Upīte ir viena no aktīvākajām latgalisko notikumu vietām Latvijā.

Upīte ir arī dzejnieka un novadpētnieka Ontona Slišāna darbības vieta, un mūsdienās Upīte ir viena no aktīvākajām latgalisko notikumu vietām Latvijā, rīkojot gan vecāko latgaliešu dzejas un mūzikas festivālu “Upītes uobeļduorzs”, folkloras festivālu “Lipa kust”, Jaungada karnevālu un citus notikumus. Upītes kultūrtelpa jau gadu kā iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

„Mēs iekļāvām visu, ko mēs darām. Tas ir mūsu dzīvesveids,” stāsta Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns „Tur viss ir. Sākot ar folkloru, tāpat iekļauts festivāls „Upītes uobuļduorzs” un, kad rakstījām pieteikumu, mums bija jauna tradīcija „Agrās pusdienas” mēs arī to iekļāvām kā kulināro mantojumu.”

Upītes kultūrtelpas aktīvās kopējas Ligita Spridzāne un Annele Slišāne atzīst, ka līdz ar Upītes iekļaušanu Nacionālā nemateriālā kultūras mantojumu sarakstā nāk milzīga atbildība, gan pašiem pret sevi, gan valsti.

“Izmaiņas ir tādas, ka iekļaušana sarakstā uzliek vēl lielāku atbildību, piemēram, pagodinājums, ka Imanta Ziedoņā vārdā nosaukto balvu mums piešķīra, līdz ar to no vienas puses mēs lielāku popularitāti iegūstam, no otras puses tā ir milzīga atbildība, jo jāstrādā vēl vairāk,” bilst Annele Slišāne.

Upīte ir pazīstama gan ar Ziemeļlatgalei raksturīgā folkloras mantojuma glabāšanu un aktīvu popularizēšanu, tā ir dzejnieka un novadpētnieka Ontona Slišāna darbības vieta, kā arī mūsdienās Upīte ir viena no aktīvākajām latgalisko notikumu vietām Latvijā, rīkojot gan vecāko latgaliešu dzejas un mūzikas festivālu “Upītes Uobeļduorzs”, folkloras festivālu “Lipa kust” un citus notikumus.

Upītes kultūrtelpa, kas tieši pirms gada tika iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, ir daļa no vēsturiskā Abrenes apriņķa un unikāla ar saglabāto un dzīvo Ziemeļlatgales latviešu (latgaliešu) kultūras mantojumu, tradīcijām un valodu.

„Viņi kaut kādā mērā ir nozīmīgāki, bet tas galvenais, ko dod šis statuss, ir atbildība. Tu esi atbildīgs, ja tu esi pieteicies un apzinājies, ka mest adi esam un tādi arī gribam pastāvēt, un, ka gribam saglabāt tālāk to, ko esam atzinuši par savu vērtību. Tas ir tāds iekšējais lēmums, ka mēs gribam saglabāt savu vērtību un arī citiem pateikt, ka tas ko mēs darām, tas, ko mēs sargājam un galu galā tas ar ko mēs dzīvojam ir milzīga vērtība. Un statuss patiešām dod simbolisku jēgu, ar kuru cilvēks daudz ko var panākt,” vērtē Nacionālajā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Ruta Cibule.

Lai godinātu Upītes kultūrtelpas kopējus, veicinātājus, atbalstītājus un līdzjutējus, pirmo reizi Viļakas novada Upītē tiek rīkoti vērienīgie “Gūdi”, kuros vēl nebijušā veidā savijās tradicionālais ar mūsdienīgo gan mutvārdu un amatniecības, gan kulinārajā Upītes kultūrtelpas mantojumā.

Upītē rosība, ceļot godā tieši nemateriālo kultūras mantojumu, turpināsies vēl un vēl, ko apliecina arī šogad noslēgtais biedrības “Upītes jauniešu folkloras kopa” un Latvijas Nacionālā kultūras centra līgums par sadarbību projektā “Kultūras tradīciju saglabāšana un popularizēšana un starpkultūru dialoga veicināšanas pasākumu organizēšana Latgales reģionā”, kā arī vēlme dot jaunu dzīvi un attīstības virzienu pērn slēgtās Upītes pamatskolas telpām.