Vēsturiskā spēlfilma „Zeme, kas dzied” uzņemta. Par iekāpšanu laika mašīnā un vēsturiskajiem personāžiem, kas veicināja Dziesmu svētku tradīcijas veidošanos, Kultūras rondo saruna ar režisoru Māri Martinsonu un scenārija autoru Daini Īvānu, kuram top grāmata pēc filmas scenārija.
Kā tapa Pirmie latviešu dziedāšanas svētki? Kā pirms 150 gadiem tas varēja notikt, kā pirmoreiz skanēja Latvju lūgsna? Kā sievietes sāka piedalīties Dziesmu svētkos un kāda loma filmā „Zeme, kas dzied” ir operdziedātājai Marinai Rebekai? Raidījumā stāsts par filmas „Zeme, kas dzied” tapšanu un par filmas turpinājumu – izstādi un grāmatu.
Un par to, kur tolaik mēģināja dziesmas koristi no visas Latvijas, par Rīgas dzelzceļa nozīmi un dziesmu „Rīga dimd”. Rīgas stacijā būs izstāde, novembrī – filma, vēlāk – grāmata.
"Pēdējā filmēšanas dienā man bija sajūta, ka tas ir piepildījies. Drusku trīcēja rokas un
pārņēma sajūta, vērojot Dziesmu svētku atklāšanas ceremoniju, ka esam izveidojuši filmu un veidojam arī tālāk stāstu par latviešu tautas piedzimšanu, jo pirms tam latviešu tautas nebija. Latviešu tautai šī dzimšanas diena ir precīzi iezīmēta 1873. gada 26. līdz 29. jūnijs, pēc jaunā stila tas ir jūlijs," vērtē Dainis Īvāns.
"Neparastais darbā pie filmas un ar aktieriem, ka man vajadzēja katru reizi atgādināt pirms filmēšanas cilvēkiem, ka dziedāšana un dziedāšanas svētki tikai vēl būs. Tā lielā kopības sajūta, kas mums ir šobrīd, tikai vēl veidojas.
Cilvēki, kas strādāja pie šo svētku veidošanas, nevienu brīdi nedomāja - uztaisām kaut ko tādu, kas būs pēc 150 gadiem, pēc 300 gadiem. Viņi caur šo savu darbošanos, svētku veidošanu kaut kādā unikālā veidā iemiesoja tā brīža katra latvieša sajūtu un to kopējo sajūtu, līdz kurai visi bija nonākuši," atzīst Māris Martinsons.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X