Stāsts par sievietes ilgām - tik neparasts Valmiera Drāmas teātrī izvērties skatuves variants par slaveno mīlnieku Donu Žuanu. Lietuviešu režisors Rolands Atkočūns iestudējis Ērika Emanuela Šmita lugu „Valoņas nakts”, kuras centrā Dona Žuana sievietes. Izrāde dod iespēju spilgtas lomas atveidot Valmieras teātra aktrisēm. Iestudēšanas process bijis grūts, taču interesants, atzīst aktrises. Ar lielu azartu strādājusi arī kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, skatuves ietērpu veidojis Mārtiņš Vilkārsis, horeogrāfe Inga Raudinga.

“Es teātrim piedāvāju vairākus darbus, bet izvēlējās to, kas šajā sezonā vairāk iederas. „Dons Žuans”, „Pigmalions” - tātad centrā vīrietis centrā, lai gan manā iestudējumā vairāk sieviešu, nekā vīriešu lomu, tomēr viss riņķo ap Donu Žuanu. Es piedāvāju arī Maksa Friša darbu, viņam ir tāda luga „Spēlējam biogrāfiju”, bija vēl arī citi piedāvājumi,” par darba izvēli stāsta režisors Rolands Atkočūns.

Strādāt Valmieras drāmas teātri viņu uzaicinājusi režisore Indra Roga, bet Atkočūns jau sen vēlējies sadarboties ar Valmieras teātri.

Sena leģenda vēsta, ka iedabūt Donu Žuanu laulības ostā ir gandrīz neiespējami. Ja nu vienīgi, kad lieliem soļiem tuvojas vecums, savaldzināt sievietes kļūst arvien grūtāk, un sirdī ielavās bailes no vientulības. Šī stāsta centrā, kas risinās 18.gadsimta vidū – Dona Žuana piecas mīļākās, kuras uzaicinātas uz pili Normandijas nekurienē. Ikviena no viņām cer, ka kaislīgais mīlnieks apprecēs tieši viņu. Dona Žuana rīcībā ir viena nakts. Vai senā leģenda zaudēs savu burvju varu?

Ar šo lugu franču valodā rakstošais beļģu rakstnieks Ēriks Emanuēls Šmits (1960) debitēja dramaturģijā 1991.gadā, un tā ir viņa pirmā 29 gadu vecumā sarakstītā luga.

“Valoņas nakts” atklāj Donu Žuanu pusmūžā, viņu atveido aktieris Imants Strads, kalpa lomā Aigars Vilims. Iestudējums liek aizdomāties par dzīves jēgu, par īsto mīlestību. Ērika Emanuēla Šmita versija par Dona Žuanu stipri atšķiras no ierastajām, to atzīst režisors, kurš ne pirmo reizi izvēlas iestudēt slavenu darbu interpretācijas.

“Dailes teātrī iestudēju „Karmenu”, arī tā bija pilnīgi atšķirīga versija, nevis kā ierasts. Karmena un Dons Žuans jau ir tādi mitoloģiski tēli. Kurš radījis Don Žuana tēlu? Es domāju, ka tās ir sievietes, sev radījušas. Tikai pēc tam rakstīja Moljērs vai Tirso de Molina. Acīmredzot bija nepieciešams tāds personāžs,” uzskata Atkočūns. “Tādēļ var būt versijas, un man šī versija patika tādēļ, ka tik atšķirīga. Ja nu vienīgi Josefa Tomana versija, kurā Dons Žuans dodas klosterī. Mēs kaut ko aizguvām arī no tā darba. Izvēlējāmies šo versiju, jo vienmēr ir interesanti paskatīties no cita skatu punkta. Ko izjuta sievietes, kas bijušas kopā ar Donu Žuanu, nevis kā viņas pavedina un pamet. Tas jau mūsdienās šķiet banāli.”

Iestudējuma centrā ir sievietes, kuras atveido aktrises Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Ance Kukule, Māra Mennika, Elīna Vāne un Laura Atelsone, kalpones lomā Klinta Leja. Katra ar savu košu raksturu.