Iznākusi kino pētnieka Viktora Freiberga grāmata „Kinomāna slimības vēsture”, kas ir dziļš, dzīvi apliecinošs darbs par cilvēka gara spēku cīņā ar pārbaudījumiem, bet pāri visam nebeidzama mīlestība uz kino mākslu. Šogad Viktors Freibergs ir arī vieskurators Rīga IFF programmā, viņš izvēlējies filmas programmai „In Techno Veritas”. Grāmatas autors, kinozinātnieks Viktors Freibergs viesojas Kultūras Rondo.

Viktors Freibergs atzīst, ka nekad mūžā nav rakstījis īstu dienasgrāmatu.

"Šis sākās ļoti dabiski. Ko tur slēpt, viss ir uzrakstīts. Kad diagnosticēja otro vēzi, nolēmu, ka man vajag to pārvērst par stāstu, kas ir stāsts nevis par mani. Stāsti pirmajā personā, bet tas ir cits es," atklāj Viktors Freibergs.

„Tas ir personiski, es neslēpos ne no kā. It sevišķi tajā brīdī, kad dzīvo uz tāds neziņas robežas. Tajā brīdī nav nekādas vajadzības tēlot baiso optimismu reizēm. Es gan nedomāju, ka tā grāmata ir ļoti depresīva, ceru, ka nav. Gluži pretēji, tā ir domāta, kā dzīvi apliecinošana, kas varbūt skan banāli," vērtē Viktors Freibergs.

"Tā ir ļoti personiska. Vienkārši aprakstīju, kas nāca prātā. Reizēm arī sapņus aprakstīju, tie arī bija dīvaini un dažkārt visai šaušalīgi. Visus nē, to kurā nosapņoju, ka esmu nomiris un kāds man saka, ka "pamorāmā arī par to teica... piecēlos pilnīgi slapju muguru un pamēģināju, vai varu parunāt."

Tomēr šis personiskais stāsts, šī grāmata ir lielā mērā grāmata par kino.