Gleznotājs iekārto gleznotāju, - tā māksliniece Sandra Krastiņa īsi formulē darbu pie izstādes „Purvītis”. Šīs dienas cikla raidījumā ar gleznotājas acīm skatāmies Vilhelma Purvīša darbus, iedziļināmies radīšanas aizkulisēs, runājam par klasiskās glezniecības skolu un gleznotāju paaudzēm.
No paaudzes paaudzē mums visiem ir sajūta, ka mēs zinām, kas ir Purvītis, kādas ir viņa gleznas. Tās ir Latvijas ainavas, kas ieguvušas vispārinājumu, un darbojas pāri laikam. Izstādes tapšanā Sandra Krastiņa pietuvinājusies meistara darbiem tuvu jo tuvu, un ar viņas starpniecību palūkosimies dziļāk.
Vilhelms Purvītis Mākslas akadēmijā sākot no 1923.gada vadīja Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu (Dabasskatu darbnīcu), kuras absolventus Latvijas mākslas vēsturē pieskaita pie Purvīša skolas. Kā ir ar viņa skolu un skolniekiem, vai Sandra Krastiņa sevi uzskata par Purvīša skolnieku, skolnieku skolnieci?
Tā no Purvīša izstādes, no viņa daiļrades periodiem, esam nonākuši līdz māksliniekiem, kas kopj un savā veidā turpina Purvīša ainavu skolu. Ceļa rādītāja šajā ainavu stāstā bija gleznotāja Sandra Krastiņa.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X