Ciklu „Vilhelms Purvītis. Dzīves un mākslas ainavas” noslēgsim ar vēl kādu gleznotāja Purvīša talantu un spējām.  Proti, liels ir viņa veikums kultūras diplomātijā un ārvalstu izstāžu rīkošanā. Vilhelms Purvītis labi iederējies augstākajās elitārajās aprindās gan ar savu autoritāti, gan ar uzvedību un valodām.

Stāsta Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Vizuālās mākslas departamenta vadītāja.

Vilhelms Purvītis daudz paveicis Latvijas glezniecības starptautiskajai atpazīstamībai. Veidojot pirmās ārvalstu izstādes, viņš mācēja tradicionālo savienot ar modernismu, glezniecību, tēlniecību, grafiku un 30.gados izstādēs iekļaut arī tautas mākslu. Uz viņu varēja paļauties, ka izstāde gūs panākumus.

Ginta Gerharde-Upeniece apliecina, ka Vilhelms Purvītis ir bijis izstāžu kurators mūsdienu izpratnē, kas atlasa darbus, domā par izstāžu telpu.

Arī paša Vilhelma Purvīša darbi bija ārvalstu izstādēs, taču nevis dominēja, bet iederējās tajā periodā un kontekstā.

Savulaik gūtie izstāžu panākumi palīdz vēlāk. Ginta Gerharde-Upeniece min neseno Baltijas simbolisma izstādi Parīzē, kur saņēmusi jautājumu, kad tad jums bija pēdējā izstāde Parīzē ( tāds vienkāršs žurnālistu jautājums), sarunās nācies pieminēt gan 1937.gadu ar Baltijas paviljonu, gan 1939.gadu un Latvijas mākslas izstādi Parīzē. Līdz ar to  nākas atzīt – Vilhelms Purvītis ir izdarījis lielu darbu ne tikai savā laikā, bet arī nākotnei.