Indivīda un kolektīva atbildība, individuālā un grupas brīvība – tā galveno tēmu iestudējumam „Vingrinājumi ar ābolu un loku” Ģertrūdes ielas teātrī formulē režisors Andrejs Jarovojs. Izrādē režisors iesaistījis četrus ar skatuvi saistītus, tomēr atšķirīgu jomu pārstāvjus - mūziķi, horeogrāfi un divus aktierus.

Pievēršanos personīgajai atbildībai kā galvenajam pārmaiņu rosinātājam sabiedrībā, impulss nācis no Frīdriha Šillera drāmas „Vilhelms Tells”. Tas ir arī stāsts par drosmi – cilvēka spēju ielūkoties acīs savām bailēm, vēlmi rīkoties pareizi, nevis izdevīgi, izvēlēties kopīgo nevis individuālo labumu. Tomēr izrāde nav Šillera drāmas iestudējums, lai arī loks, bulta un ābols ir klātesoši spēles laukumā.

Kā radusies iecere šim iestudējumam, kas gribot negribot liek domāt par Šillera „Vilhelmu Tellu”, atklāj režisors Andrejs Jarovojs.

“Impulss vairāk bija sabiedrības sašķeltība, individuālās brīvības un grupas brīvības paradokss, ka aizvien mazāk ir grupas brīvības, lielākā atbildība tiek uzvelta uz indivīdu. Un tālāk tas apauga ar visādām lietām un stāstiem,” stāsta režisors.

Dramaturģijas konsultante šim iestudējumam Anna Belkovska. Un stāsts ir par jauniem cilvēkiem, par viņu pasaules izjūtu, apliecina režisors.

Iestudējumā piedalās horeogrāfe Agate Bankava (viena no aktīvākajām jaunās paaudzes laikmetīgās dejas māksliniecēm), mūziķis Artūrs Čukurs (beidzis Skaņu režijas programmu, studējis objektu un alternatīvā teātra režiju Prāgā) un aktieri Alise Danovska un Emīls Krūmiņš, - tātad dažādu radošu jomu pārstāvji.

Izrādes nosaukums „Vingrinājumi ar ābolu un loku” vedina domāt, ka arī tās veidotāji vingrinās, vai tas skatītāju apmierina vai ne atkarīgs no atvērtības un ļaušanās.

Interesanti piebilst, ka Vācijas teātru repertuārā ik pa laikam parādās Šillera „Vilhelma Tella” darba nosaukums, cik oriģināls ir šī darba traktējums, kas rakstīts 1804.gadā, kādreiz būtu vērts aplūkot.

Tuvākās izrādes „Vingrinājumi ar ābolu un loku” Ģertrūdes ielas teātrī 24. un 25.janvārī.