Latvijā pirmo reizi izdod enciklopēdiju vairākos sējumos “Muižas Latvijā”. Par enciklopēdijas tapšanu un darbu pie muižu vēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem pārrunājam Kultūras Rondo studijā ar pētījuma autoru Vitoldu Mašnovski.

Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. „Muižas Latvijā” ir jau otrā enciklopēdija, ko veido Vitolds Mašnovskis.

„Pirmā bija par muižnieku memoriālo kultūru Latvijā 15. un 16. gadsimtā, muižnieku apbedījumu tipi, kapliču tipi, sarkofāgi,” skaidro Vitolds Mašnovskis. „Tad jau interesējas, kas bija, kā tur gadījās, no kuras muižas, kur atrodas, kas tā muiža vispār ir.  Kad sāku, reti kurš zināja pateikt, kas vispār ir muiža.”

Mašnovskis atklāj, ka pats dzimis Pūres muižas kalpu mājā. Dzīve viņu savulaik aizvedusi uz Valmiermuižu, kur dzīvojis muižas torņa trešajā stāvā. Vēl dažus gadus dzīvojis Cēsīs blakus pilsdrupām, kur pētījis katru akmeni. Pamazām sācis vākt dažādu literatūru, bet vairāk par tēmu arhitektūra un māksla. Pavērsiena punkts bijis, kad veidojusies saskare ar Dabas un pieminekļu biedrību un sācis strādāt par pieminekļu inspektoru Tukuma rajonā.

Klausies sarunu ar Vitoldu Mašnovski arī raidījumā Monopols.