Vizma Belševica un mūsdienas. Un vārda brīvība, un valodas dziļums. Uzticība savai tekstu interpretācijai. Kultūras rondo stundā pakavējamies pie atziņām, kas izskanēja diskusijā “Vizma un mūsdienas”, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotajā Vizmas dienā, 27.maijā.

Dzejniecei, rakstniecei, tulkotājai, atdzejotājai Vizmai Belševicai 30. maijā būtu 90. dzimšanas diena (1931-2005). Latvijas kultūras kanonā ierakstīti viņas krājumi “Gadu gredzeni” un Dzejniecei, rakstniecei, tulkotājai, atdzejotājai Vizmai Belševicai 30. maijā būtu 90. dzimšanas diena (1931-2005). Latvijas Kultūras kanonā ierakstīti viņas krājumi “Gadu gredzeni” un "Dzeltu laiks" un triloģija "Bille". Viņa ir dzejniece, kurai nācās tieši saskarties ar padomju režīmu un cenzūru. 

Konferencē „Vizma Belševica un vārda brīvība” tiešsaistē sastapās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta uzrunātie pētnieki. Vairāk domājot par personiskām balsīm, ne zinātniskiem pētījumiem, izvērtās dzejnieku diskusija „Vizma Belševica un mūsdienas”. To vadīja Anna Auziņa, piedalījās Inese Zandere, Inga Gaile, Katrīna Rudzīte, Ingmāra Balode un Kārlis Vērdiņš. Šajā stundā – fragmenti no diskusijas.

Un Vizmas Belševicas pašas balss no Latvijas Radio arhīva. Izrādās, arhīvu ierakstos tās ir ļoti maz. Ir stāsts par leģendāro Latvijas PSR Rakstnieku savienības kongresu 60. gados, ir kāda intervija 1991. gadā un ir viņas teiktais , kad iznāca „Bille”. Un katrā no šiem fragmentiem, iespējams, ir saklausāma atbilde, kāpēc viņa tik maz ir pati runājusi par saviem darbiem.

Paldies par sadarbību raidījuma veidošanā Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras un mākslas institūtam un Jānim Ogam un Jānim Elsbergam.

Kultūras rondo ierakstu sērijā visas nedēļas garumā arī skanēja Vizmas Belševicas dzejoļi, kurus izvēlējušies viņas spalvas brāļi.