Kad 1859. gadā Tērbatas, tagadējās Tartu universitātes, students Krišjānis Barons nolēma kājām mērot ceļu no Tartu līdz savām mājām Dundagā, viens no viņa mērķiem bija pamatīgāk iepazīt savu tēvzemi. Tas atspoguļots viņa grāmatā “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti”. Krišjāņa Barona sarakstītā ģeogrāfijas grāmata, no kuras iedvesmojoties, Ziedoņa muzejs devās mūsdienu Barona ceļā, 30.oktobrī piedzīvo savu atkalizdošanu kopā ar digitālo grāmatu “Tuvie” un izstādi “Tuvie - nepazīstamie: Igaunija, Latvija un Krišjānis Barons”.

Par “Ziedoņa muzeja ceļu ar Baronu” un arī digitālo grāmatu “Tuvie”, kurā savas piezīmes atstājis arī Kultūras Rondo, iztaujājam muzeja vadītāju Žaneti Grendi.

Grāmatu pārizdot, tāpat kā atkārtot Krišjāņa Barona gājienu no Tērbatas līdz Dundagai Žaneti Grendi mudinājusi Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa. Viņa neslēpj, ka tas bijis pārsteigums, bet iepazīstoties ar Krišjāņa Barona darbu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti”, pārņēmusi kauna sajūta, ka šī grāmata nav pārizdota kopš 1859.gada.

"Man bija reāli kauns," atzīst Žanete Grende. "Es sapratu, ko nozīmētu uzņemties Ziedoņa muzeja uzņemties to pārizdot. Pēc kāda laika domāšanas pateicu - jā, jo sapratu, ka nevaru to nedarīt. Kādam viņa ir jāpārizdod."

"Domājot, kā to pasniegt, bijis skaidrs, ka tai jābūt skaistai, jo jaunlatvieši, pirmā atmoda mums ir izdarījuši tik daudz, un mēs ļoti maz viņus novērtējam," atklāj Žanete Grende. "Otrs – jābūt bagātai saturā."

Pētot ar grāmatu saistītos materiālus atklājies, ka tai ir trīs autori, ne tikai Krišjānis Barons, bet arī Krišjānis Valdemārs un Juris Alunāns. Grāmatā ir Barona veidotais apraksts, mākslas darbi un mūsdienu zinātnieku atskats, kā Barons savulaik kā students sapratis lietas gan no ģeogrāfijā aspekta, kā arī jautājumus par valodām, kas ir Valdemāra un Alunāna veikums.

"Ģeniāli ir jaunlatvieši, es esmu pilnīgi viņos iemīlējusies!" neslēpj Žanete Grende.

Un varbūt tāpēc viena no iecerēm ir aicināt Saeimu, lai no 2021. gada 31.oktobris, Krišjāņa Barona dzimšanas diena, kļūtu par Jaunlatviešu dienu.

"Mēs ļoti maz zinām par jaunlatviešiem un viņu devumu, bet viņu devums ir fundamentāls. Un tā būtiskākā lieta ir tā, ka dažas valstis ir dažādi radušās (..) Mūsu valsts, formula - kultūra, nācija valsts. Dažādos grūtos laikos, kāds ir šis laiks, mēs redzam, kā kultūras cilvēki cīnās par savu izdzīvošanu, visiem ir jāsaprot, ka kultūra  ir mūsu fundamentālais pamats," uzskata Žanete Grende.

Top arī grāmatas "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti" tulkojums angļu valodā, un 2021. gadā, ko Žanete Grende dēvē par Latvijas īsto simtgadi, jo pirms simts gadiem, 1921.gadā citas valstis Latviju atzina de iure, to dāvinās citu valstu bibliotēkām.

"Mēs esam nolēmuši šo grāmatu izdot angļu valodā un nosūtīt 200 UNESCO bibliotēkām un arī ASV kongresa bibliotēkai. Lai visi zina!" tā Žanete Grende.

Savukārt ar digitālo grāmatu "Tuvie", kurā apkopotas mūsdienu Baronu gājiena dalībnieku domas, jo katram mūsdienu Baronam pēc ceļa veikšanas bija uzdevums uzrakstīt savu redzējumu par mūsdienu Latviju, var iepazīties internetā.