Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls "Domuzīme" – par izdevuma piecu gadu pieredzi un vietu kultūras procesā Kultūras Rondo studijā saruna ar galveno redaktori Rudīti Kalpiņu un redaktoru Mārtiņu Mintauru.
"Man šķiet, ka pieci gadi literāro izdevumu vēsturē Latvijā, ja runājam par pēdējiem 30 gadiem, ir tāds izšķirīgs brīdis - būt vai nebūt, vai viss notiek tālāk, vai beidzās kaut kādu iemeslu dēļ. Katrā ziņā es domāju, ka tajā ļoti noplicinātajā kultūras mediju ainavā, kāda mums tomēr ir pēc būtības, ir vērts atzīmēt piecus gadus arī," norāda Rudīte Kalpiņa.
Kalpiņa vērtē, ka Latvijas literārie mediji, vismaz drukātie, atrodas nopietnā krīzē, tā ir saistīta ar to, kādā veidā šie izdevumi tiek finansēti.
"Vienkārši tāds entuziastu režīms nevar būt bezgalīgs. Mēs gribētu drīzā laikā saprast, vai Kultūras ministrija vai valsts saprot, ka ir vajadzīgi šādi izdevumi. Ja nē, tad mēs gribētu dzirdēt ļoti skaidru atbildi. Tomēr vēlreiz gribētu uzsvērt, lai šādi izdevumu pastāvētu, tajos nepieciešams ieguldīt," atzīst Kalpiņa.
Viņa uzskata, ka visticamāk naudu var atrast, vienkārši literāti ir bijuši samērā klusi. Šobrīd "Domuzīme" iznāk ar Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā iegūto līdzekļu atbalstu.
Kalpiņa norāda, ka labs piemērs, kā uzturēt un dotēt kultūras izdevumus, ir Igaunijas piemērs, kur darbojas fonds "Periodika".
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Radošā inteliģence šodienas Latvijā nespēj pielāgoties jaunajai situācijai un es domāju, ka nespēj apmierināt šodienas izglītotās sabiedrības daļas prasības.
Tā retorika - lumpeņi - Hermaņa , KALPIŅAi - ķengātāji, Repšei Gundegai- mazā cilvēka kāre tiesāt , vai piemēram, Demakovas patosainais paziņojums - sabiedrības nespēja saprast ( kad viņa prezentēja savu grāmatu par B.Vasiļevski) - tā es varētu turpināt - lūk, šī centīgā , dedzīgā vēlme nicināt un nonicināt mazo cilvēku - Ha - šie visi priviliģētie "domātāji" vienkārši nespēj uztvert kritiku, nespēj pieņemt , ka tas mazais nabags arī grib kaut ko saprast un veidot savu viedokli. nevis to pašu radošo izdomāto un pasniegto.
Problēma ir daudz daudz dziļāka - par to jau esmu rakstījusi - ir notikusi ne tikai latviešu pilsoņu atsvešināšanās no savas valsts, bet arī no kultūras.
Ja tā nebūtu - tad nebūtu tik milzīgas problēmas pārdot patiešām izcilo Rīgas Laiku un tiešām labās Domuzīmes. Tas ir tikai beigu sākums - vispirms ir vajadzīga tauta, kas runā un lasa latviski. Šobrīd turpinās vien strauja izmiršana - latviešu skaita samazināšanās.
Attiecīgi tas pats VKKF arvien vairāk naudiņas piešķir krievu kultūras atbalstam
Nekādi nepiekrītu, nekādi.
Ir zinātniski pierādīts, ka radošais potenciāls - dzejot, gleznot, dziedāt, dejot utt. utjprj. ir pilnīgi visiem cilvēkiem. Cita lieta , ko apstiprina paši radošie cilvēki - piemēram, Raimonds Pauls to ļoti uzsver, ka talants ir 1%, bet visu izšķir darbs - tātad 95%. Nu tad kā iznāk - ka radošajiem cilvēkiem ir jāspēj sevi attaisnot, ja viņi nespēj ar savu darbu izturēt konkurenci un nopelnīt, nu tad lai nāk sēdēt manā vietā ofisā un es rakstīšu dzejas un gleznošu. Dejošanu Leimaņa trupā es atceļu - jo jaunība pagājusi , fakts.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X