Raidījumam Kur kritiķiem nav vietas atgriežoties no vasaras pārtraukuma, un šoreiz apskatām divus melodramatiskus darbus, par kuriem noteikti tiks runāts arī tuvojoties globālo kino balvu sezonai. Runājam par Salemā dzimušā šausmu žanra veterāna Maika Flanegena ("Kalna mājas spoki", "Doktors Miegs", "Ašeru nama sabrukums") iedzīvināto Stīvena Kinga stāstu "Čaka dzīve", kā arī Selīnas Songas otro filmu "Ideāls pāris", kas neatkarīgā kino zvaigzni saved kopā ar Holivudas smagsvariem – Pedro Paskalu, Krisu Evansu un Dakotu Džonsoni.

Lūsija (lomā Dakota Džonsone) zina ideālas saderības formulu – savā profesionālajā dzīvē viņa salāgo Manhetenas skaisto un veiksmīgo romantiskās gaidas, palīdzot veidoties šķietami perfektām attiecībām. Viņa pati gan ir izlēmusi – nākamais partneris kļūs par viņas vīru, taču tikai tādā gadījumā, ja viņa bankas kontu rotās ļoti daudzu ciparu skaitlis. Viss šķiet skaidrs, līdz vienādojumu sašūpo uzreiz divi vīrieši.

Korejas izcelsmes kanādiešu režisores Selīnas Songas jaunākā filma apliecina viņas scenāristes talantu un režisores liego rokrakstu ienes Holivudas tradīcijā, taču – vai iecerētais strādā romantiskās komēdijas veidolā? Epizodē apspriežam izmantotos paņēmienus, kontekstu, filmas veiksmes un neveiksmes.

Režisors Maiks Flanegens savā jaunākajā darbā ir pievērsies Stīvena Kinga daiļrades "jūtīgajam" plauktam (te jāmin tādi darbi kā "Bēgšana no Šoušenkas" vai "Zaļā jūdze"), ekrānam adaptējot stāstu "Čaka dzīve". Tajā laiks neseko ierastam plūdumam, un ar Čaka, kuru tēlo Toms Hidlstons, dzīvi skatītājs iepazīstas otrādi – sākot ar pasaules galu un beidzot ar bērnības atmiņām.

Sarunā iztirzājam formālos parametrus, kas žņaudz aktierspēles plūdumu, ielūkojamies scenārija veiksmes punktos un izsakām kritiku par nostalģijas estētikas pārizmantojumu.