Pirms 100 gadiem, 1920. gada 11. augustā, tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums – pamats ilglaicīgai abu valstu līdzās pastāvēšanai un sadarbībai. Miera līgums sastāvēja no 23 pantiem, un līguma otrajā punktā "Krievija bez ierunām" atzina "Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem" atsacījās "no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi". Līdz ar miera līguma noslēgšanu bija beidzies 628 dienas ilgais Latvijas Neatkarības karš. Latvija bija izcīnījusi neatkarību un varēja uzsākt grūto valsts būvniecības darbu.

Līgums tiek vērtēts kā svarīgākais starpkaru periodā noslēgtais divpusējais līgums, kā arī visvairāk citētais un zinātniskos pētījumos analizētais Latvijas starptautiskais līgums.

Par godu šim notikumam Rīgā ierodas  Igaunijas, Polijas un Somijas ārlietu ministri, īpašs pasākums norisinās arī Rīgas pilī, kur demonstrēts dokumentāls videomateriāls „Latvijas-Krievijas miera līgumam 100”, kā arī būs apskatāms miera līguma oriģināls.

Kāda loma miera līgumam mūsu valsts vēsturē un ko tas nozīmē šodienas notikumu kontekstā stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš un Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs, kurš norādīja, ka šis miera līgums nozīmīguma ziņā liekams blakus Satversmei, jo padarīja Latvijas valsti par starptautisko subjektu un bija iespējama Latvijas atzīšana starptautiski.

Latvijas Kara muzejā šodien atklās izstādi "Brīvības čuksti", kas veltīta valstiskās un individuālās brīvības zaudēšanai un atgūšanai pagājušā gadsimta četrdesmitajos līdz deviņdesmitajos gados. Izstāde veidota ar mērķi radīt emocionālu pārdzīvojumu un sekmēt izpratni par Latvijas valsts un tautas vēstures izšķirošajiem notikumiem, totalitāro varu spēju manipulēt ar brīvības jēdzienu, kā arī vedināt uz pārdomām par brīvības jēdzienu.