LSM ziņās: Deportācijas bērna acīm. Maldas Jansones stāsts par ģimenes šķiršanu un 8 gadiem Sibīrijā

1949. gada 25. martā Baltijas valstīs sākās masu deportācijas akcija “Krasta banga”, kuras laikā Padomju savienības vadība mūža nometinājumā uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Izsūtīto vidū bija arī ap 11 tūkstoši bērnu.

Pieminot deportāciju upurus Latvijas radio šodien un rīt dzirdēsiet stāstus par izsūtījumu tieši ar bērnu acīm - kādu iespaidu uz viņiem un viņu ģimenēm tas atstāja. Šorīt par kādu četrgadīgu meiteni, kura pārcieta ceļu uz tālo Tomskas apgabalu un tur pavadīja astoņus gadus.

Savāca mūs no mājām, Drustu pagasta Žagariem. Mamma nebija mājās, ar mani bija vecmamma. Tas notika dienas laikā. Ienāca mājās un mums stundas laikā bija jāsavācas.

Pagājušā gadsimta vidū tolaik četrgadīgās Malda Jansones dzimtās mājas bija Cēsu rajona Drustu pagasts līdz 1949. gada 25. martā mazo meiteni ar mammu Elzu un vecmāmiņu Mīli Ķerseli padomju vara izsūtīja uz Tomskas apgabala, Malčanovas rajona Madugas sādžu. Malda pašu deportāciju procesu no Dzērbenes stacijas atminās miglaini, bet kā lielu haosu.

Vecmammai tajā brīdī bija 75 gadi un viņa, protams, bija uztraukusies, kaut kādas mantas viņa paņēma, bet ļoti maz. Mamma tajā brīdī bija izbraukusi uz Smilteni un viņu paņēma ciet pa ceļam no tās Smiltenes uz mājām. Mūsu māja bija līdzās ceļam un braucot garām viņa lūgusies, lai atļauj ieiet mājās kaut ko paķert, bet tas, protams, nebija ļauts.

Savukārt Maldas tēvs Jānis Jansons no ģimenes bija šķirts jau iepriekš, jo tēvu 1946. gada martā padomju vara arestēja politisku motīvu dēļ un izsūtīja uz Kazahijas padomju republiku. Malda rāda tēva bildes no viņa iesvētībām ar baltu ziedu klēpi un vēlāk jau pavisam citāda bilde ar viņu aizsarga formā.