Februārī Saeimai būs jāapstiprina četri jauni Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi. Uz mediju uzraugu krēsliem pieteikušies desmit kandidāti, tajā skaitā arī trīs esošie padomes locekļi, kuru pilnvaru termiņš tuvojas beigām. Aizejošās padomes darbu dažādi mediju vides pārstāvji vērtē kā pretrunīgu, un reizē ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidošanu aktualizējies arī jautājums, vai NEPLP arī turpmāk jāstrādā piecu cilvēku sastāvā. 

Atskatoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu, NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš uzskaita vairākus darbus, kas paveikti pēdējo pāris gadu laikā, kamēr viņš darbojas kā padomes vadītājs. Viņš lepojas, ka padome šajā laikā kā institūcija ir nostiprinājusies un no reaģējošas iestādes kļuvusi par tādu, kas spēj pati piedāvāt risinājumus un darbojas proaktīvi. Šajā laikā izdevies stiprināt arī monitoringa departamentu, kas ļauj īstenot stingrāku kontroli pār mediju saturu, uzsver Āboliņš.

Āboliņš arī norāda, ka satura pieejamības un uzraudzības stiprināšanā arī turpmāk būtu daudz darāmā, un lielāki spēki jāvelta arī pirātisma apkarošanai. Tomēr mediju nozares ekspertu un pārstāvju vidū vērtējums par padomes darbu ir pretrunīgs. Mediju eksperts Sergejs Kurks kritizē, ka padome pārāk aizraujas ar satura kontroli, bet sistēmiska mediju vides sakārtošana palikusi otrajā plānā.

Kopumā uz četrām vakantajām vietām NEPL padomē pieteikušies desmit pretendenti, tajā skaitā trīs esošie locekļi – Āboliņš, Patriks Grīva un Aurēlija Ieva Druviete. Uz padomi kandidē arī bijušais LTV vadītājs Ivars Belte, kristīgā "Radio Marija" dibinātājs Mareks Gruškevics, bijusī Latvijas Radio 5 programmas direktore Ilva Milzarāja, Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, "Radio Baltkom" producents Aleksandrs Šuņins un kādreizējais žurnālists Jānis Zariņš, kā arī uzņēmējs, bijušais skaņu inženieris Andris Plakans. Vēl līdz šodienai Saeimas Cilvēktiesību komisijā iespējams iesniegt atsauksmes par šiem kandidātiem.