Gaidot 1941. gada deportāciju piemiņas dienu 14. jūnijā Latvijas Radio ik rītu stāstam par aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes.

Šodien plašāk par Kadetu skolas komandieri, arhitektu Vili Sniķeri, kas zīmīte raksta atvadu vārdus sievai.

47 gadus veco Kadetu skolas rotas komandieri, aizsargu Vili Sniķeri 1941. gada 14. jūnijā arestēja un izsūtīja no Rīgas dzelzceļa stacijas. Vienlaikus deportēja arī viņa dēlu Vili Romanu Sniķeri. Vagonu sastāviem braucot no pilsētas, tēvs paguva uzrakstīt un izmest nelielu zīmīti no sevis un dēla, nezinot, ka dēls, atrodoties citā vagonu sastāvā, arī uzrakstīja vēstuli. Šodien plašāk par tēva Viļa Sniķera sīkiem burtiem ar parasto zīmuli rakstīto vēstuli sievai Lidijai Jansbergai-Sniķerei.

"Mīļo, Lidij! Mums ar Romanu klājas labi, savas mantas, kā klavieres, radio, lampas, liekos galdus, krēslus un tā tālāk, kopā ar savu draudzeni tūlīt vajag likvidēt. Nepašūtā uzvalka un mēteļa drēbi vari nodot pirmajā universālveikalā. Sudraba karotes kopā ar māsīcu paturiet vai pārdodiet. Nekavējies atbrīvot dzīvokli no šīm mantām. Mēģināšu tavu jauno adresi noskaidrot caur Kļaviņiem. Aizej uz Mednieku ielu 6b un palūdz, lai tev izmaksā manu izpelnīto algu. Tur priekšnieks inženieris Pētersons. Pasaki, ka es darbā vairs neiešu.

Aiznes tos pirts pārbūves projektus jūrnieku štābam Jura Alunāna ielā 2 un lūdz, lai viņi tev izmaksā man pienākošos par projektiem daļu, vismaz rubļi 500. Tur mašīnrakstītājas prot latviski, paņem līdzi to līgumu krievu valodā, ko esmu parakstījis, tas palika uz loga vai tagad galdā. Galvenais steidz aizgādāt prom mantas, tas mums aizbraucot no priekšniecības tika teikts un tev atstātā rakstā teikts. Atrodi piemērotu darbu. Palieci no mums abiem mīļi sveicināta.

Vilis un Romans."

Vilis Sniķeris dzimis 1894. gadā Ventspils apriņķa Zūru pagastā, taču pirms aresta dzīvoja Rīgā Vāgnera ielā 2. Izsūtīto personu lietā rakstīts, ka Sniķeris bija bezpartejisks, zināja arī krievu un vācu valodas, augstāko izglītību ieguva Latvijas Universitātes arhitektūras fakultātē un bija studentu korporācijas ‘’Tērbata’’ biedrs, iepriekš viņš pabeidza arī Vladimira kara skolu Petrogradā. Piedalījās Brīvības cīņās un pēdējos gados pirms Latvijas okupācijas bija militārās brīvprātīgo organizācijas Aizsargi biedrs – piektā Rīgas aizsargu pulka Jūras diviziona rotas komandieris. Taču īsi pirms represijām viņš strādāja savā profesijā - Rīgas pilsētas projektēšanas birojā, kas nojaušams arī pēc zīmītē rakstītā.

1941. gada 14. jūnijā PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta sevišķā apspriede Sniķeri ārpustiesas kārtā arestēja par piedalīšanos kontrrevolucionārā Aizsargu organizācijā  n notiesāja, piespriežot augstāko soda mēru - nošaušanu. Viļa Sniķera izsūtīšanas lietā nav ziņu par sievu, bet arestā norādīts, ka mantu jākonfiscē.

Sniķeris aptuveni gadu atrādās Ieslodzījumā Soļikamskas rajona Usoļjes labošanas darbu nometnē, kur ieslodzītajiem lika strādāt kālija sāls raktuvēs un meža darbos. Kadetu skolas rotas komandieri, aizsargu, arhitektu Vili Sniķeri ieslodzījuma nometnē nošāva 1942. gada 6. aprīlī .

Latvijas PSR prokuratūra represēto Vili Sniķeri reabilitēja 1989. gadā.