Kā veiksmīgāk iekļaut ukraiņu bērnus sabiedrībā – šo jautājumu aktualizē organizācijā "Gribu palīdzēt bēgļiem". Latviju mudina izvēlēties kaimiņvalstīs praktizētu modeli, kas paredz ukraiņu bērnu obligātu iekļaušanu vietējās izglītības iestādēs. Latvijā pašlaik vecāki var izvēlēties starp vietējām skolām un attālinātām mācībām Ukrainas skolās. Nevalstiskā organizācija uzskata, ka tas ir riskants ceļš.

Natalija ar dēlu šobrīd dzīvo Ķekavā. Uz Latviju viņi atbrauca pirms gada no Ukrainas pilsētas Odesas. Pagājušo mācību gadu Natalijas dēls aizvadīja Ķekavas vidusskolā. Taču tagad mācības astotajā klasē turpina attālināti kādā Ukrainas skolā. Iemesls dēla izņemšanai no skolas bija komunikācija ar klases audzinātāju, tā stāsta Natalija.

Vēl ģimeni neapmierināja fakts, ka Latvijas skolā puisim šobrīd jāiet septītajā klasē, kamēr Ukrainā jau astotajā. Šobrīd, kad dēls mācās attālināti Ukrainā, ģimene ar pieredzi ir apmierināta un plānots, ka pamatskolu dēls šādi arī pabeigs. Tomēr Natalija vēl nezina, vai pārvāksies atpakaļ uz Ukrainu – kamēr tur nebūs droši, ģimene atpakaļ braukt neplāno. Par to, vai kādā brīdī pāriet uz kādu no Latvijas skolām, vēl domās.

Savukārt Darinas ģimenē aug pieci bērni. Viņi dzīvo Tukumā. Jaunākais dēls iet bērnudārzā, vēl ir puika piektajā klasē un meita septītajā klasē. Vēl viena meita mācās Ukrainas skolā tiešsaistē, bet vecākā meita jau strādā. Darina skaidro, ka abiem pamatskolas vecuma bērniem mācībās veicas labi.

Abi ģimenes vecāki Latvijā atraduši darbu un Darina stāsta, ka plāno palikt Latvijā, tāpēc uzsver, cik svarīgi ir mācīties latviešu valodu. Bērni valsts valodu principā jau protot – ikdienā mācās un sazinās latviski. Kopumā Latvijas skolās šobrīd mācās 3757 ukraiņu bērnu. Daļa no viņiem mācības šeit savieno ar attālinātām mācībām Ukrainā. Taču ir arī daudzas ģimenes, kurās bērni apmeklē tikai attālinātās nodarbības Ukrainas skolās. Un pašlaik pienākuma šiem bērniem būt reģistrētiem kādā no Latvijas izglītības iestādēm nav. Tomēr organizācijā Gribu palīdzēt bēgļiem uzskata, ka šāda izmaiņa sistēmā ir nepieciešama, skaidro vadītāja Linda Jākobsone-Gavala.

Jākobsone uzsver, ka ir ļoti svarīgi zināt, ka visi ukraiņu bērni tiešām mācās. Oficiālu datu par to, cik kopumā Latvijā ir bērnu, kuri mācās attālināti Ukrainā, nav. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas aplēses liecina, ka tie varētu būt apmēram 4000 bērnu. Iesaiste Latvijas izglītības sistēmā ļautu bērniem ne tikai veiksmīgāk integrēties sabiedrībā, bet arī mazinātu risku, ka bērna izglītībā varētu būt „robi”, kas ietekmēs iespējas nākotnē.